Kopsapulces protokols Nr. 2022-1 (21.04.2022)

Tēma Kopsapulču protokoli | 0

2022. gada 21. aprīlis

18:00

Kopsapulces protokols Nr. 2022-1

 

Biedrība “Latvijas Zēģelētāju savienība” (turpmāk tekstā – LZS), ir reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu Biedrību un nodibinājumu reģistrā ar vienoto reģistrācijas numuru 50008003331, juridiskā adrese: Grostonas iela 6B, Rīga, LV-1013.

LZS kārtējo biedru kopsapulci sasaukusi LZS valde, paziņojums biedriem par sapulces sasaukšanu izsūtīts 2021. gada 6. aprīlī uz biedru oficiāli norādītajiem saziņas e-pastiem un publicēts mājas lapā www.sailinglatvia.lv.

LZS biedru kopsapulcē piedalījās: LZS valdes priekšsēdētājs (LZS prezidents) L. Loginovs, LZS valdes locekļi – N. Penke, I. Jākobsone, V. Romans, J. Rožkalns, R. Vaivods, reklāmas vadītāja L. Krīgere un LZS biedri (visas pārstāvētās dalīborganizācijas skatīt šeit).

LZS balsstiesīgo biedru skaits šīs biedru kopsapulces norises dienā ir 24, kas dod biedriem tiesības piedalīties kopsapulcē, un 6 asociētie biedri, kuriem saskaņā ar LZS statūtiem nav balsstiesību. LZS biedru kopīgais reģistrs un reģistrēto biedru skaits, kas piedalās kopsapulcē 2021. gada 21. aprīlī tiek pievienots šim sapulces protokolam un ir tā neatņemama sastāvdaļa (Pielikumu Nr. 1 skatīt šeit).

LZS KOPSAPULCES VADĪTĀJS Saskaņā ar statūtu punktu 7.7., biedru kopsapulci vada LZS prezidents, ja biedri neievēlē citu sapulces vadītāju. LZS prezidents piedāvā savu kandidatūru kopsapulces vadīšanai. Biedriem citu priekšlikumu vai pretenziju nav, tāpēc kopsapulci vada LZS prezidents L. Loginovs. Sapulces vadītājs informē, ka kopsapulcē piedalās 20 balsstiesīgie biedri un 2 asociētie biedri, kas, saskaņā ar LZS statūtu punktu 7.6. norāda, ka biedru kopsapulce ir lemttiesīga.

SKAITĪŠANAS KOMISIJA un PROTOKOLĒTĀJS:

Sapulces dalībnieki izvirza kandidātu (T. Fišeru- Blumbergu) par balsu skaitītāju un sapulces vadītājs rosina sapulci protokolēt LZS reklāmas vadītājai L. Krīgerei.

Abas kandidatūras kopsapulces biedri vienbalsīgi apstiprina.

Darba kārtība:

Kopsapulce apstiprina sekojošu darba kārtību:

  1. Iepazīšanās ar Revidentu ziņojumu. LZS 2021. gada pārskata un valdes ziņojuma apstiprināšana. Ziņo L. Loginovs
  2. LZS 2022. gada budžeta apstiprināšana. Ziņo L. Loginovs
  3. Biedru nauda un biedru statusa maiņas principi. Ziņo L. Loginovs
  4. Stratēģisko klašu (ILCA, Optimist, IQFOIL un Techno) dalības maksas starptautiskajās klašu organizācijās. Ziņo L. Loginovs
  5. Dažādi.
    • Izlases treneru jautājums. Iesūtīja R. Škutāns (Kambīze)
    • LZS definētas prioritātes starp stratēģiskajām klasēm un vecuma grupām. Iesūtīja R. Škutāns (Kambīze)

1. Iepazīšanās ar Revidentu ziņojumu. Ziņo L. Loginovs.

Kopsapulces vadītājs iepazīstina ar Revīzijas komisijas ziņojumu (LZS Revīzijas Komisijas Ziņojumu skatīt šeit) un rosina biedrus uzdot jautājumus par šo ziņojumu. Biedriem nav jautājumu un komentāru par Revīzijas komisijas ziņojumu.

Lēmums nr. 2022-1/1: LZS biedri pieņem zināšanai revidenta ziņojumu par 2021. gadu.

2. LZS 2021. gada pārskata un valdes ziņojuma apstiprināšana. Ziņo L. Loginovs.

LZS Prezidents valdes vārdā sniedz ziņojumu par valdes darbu un sniedz ieskatu par sasniegumiem un izdarīto 2021. gadā.

Īsumā par sasniegto 2021. gadā:

LZS prezidents ziņo, ka kopumā ir iegūta pozitīva attieksme no galvenajiem finansējuma sniedzējiem – Latvijas Sporta federācijas padomes (turpmāk tekstā – LSFP) un Latvijas Olimpiskās komitejas (turpmāk tekstā – LOK). Ņemot vērā 2021. gadā izcīnītos sportiskos sasniegumus, LZS ir piešķirtas 3 vietas Latvijas Olimpiskās vienības sastāvā (sākotnēji piešķita tika viena vieta, bet ņemot vērā augstos sasniegumus, burāšanai tika piešķirtas papildu 2 vietas).

Aktīvi tiek strādāts pie burāšanas sporta attīstības, iesaistot vairākas pašvaldības, kurās līdz šim nav nodrošināta iespēja nodarboties ar burāšanas sportu, piemēram, Alūksnes, Ventspils, Burtnieku, Daugavpils un Mērsraga pašvaldības, kas jau ir sākušas veidot nepieciešamo infrastruktūru.

LZS prezidents iepazīstina biedrus ar 2021. gada izskaņā saņemto mērķziedojumu 100 000 EUR apmērā no AS “Latvijas valsts meži”, paskaidrojot LZS plānus, kā konkrēti šo ziedojumu plānots izlietot, vienlaicīgi ļaujot biedriem iepazīties ar šī mērķziedojuma līgumu.

LZS valde un kopsapulces dalībnieki atbalsta S. Kamergrauža ierosinājumu klases asociācijai iesniegt savu redzējumu, kādas laivu klases būtu vēlams iegādāties par šo mērķziedojumu un to faktisko atrašanās vietu. N. Penke izklāsta klātesošajiem par LZS redzējumu šo laivu piešķiršanai lietošanā. G. Rozenfelds rosina noteikt termiņu šo ierosinājumu iesniegšanā.

LZS prezidents aicina klubus domāt ilgtermiņā un lūdz interesentiem iesniegt savu redzējumu šī mērķziedojuma izlietojumā ne vēlāk kā līdz 2022. gada 15. maijam, norādot kuras laivu klases būtu nepieciešamākās perspektīvā.

LZS sadarbībā ar saviem biedriem organizē dažāda mēroga burāšanas sacensības, finansu iespēju robežās atbalsta Latvijas burātāju dalību Pasaules un Eiropas mēroga sacensībās un organizē burātāju kvalifikācijas celšanu.
2021.gadā, sadarbībā ar World Sailing, tika īstenota ENP programma, kas ļāva Latvijas sportistiem ar finansiāli izdevīgākiem nosacījumiem iegādāties 9 jaunos IQFoil vindsērfinga inventāra komplektus. LZS pieteicās uz 9 Olimpiskā IQFfoil inventāra komplektiem, kuri tiks piegādāti 2022. gadā.

2021. gadā LZS, sadarbībā ar saviem biedriem, rīkoja valsts čempionātus burāšanā 5 dažādās burāšanas klasēs. Latvijas čempionātā stratēģiskajās klasēs Liepājā piedalījās 145 dalībnieki.
Vienas no lielākajām burāšanas sacensībām – Gulf of Riga Regatta (GoRR) aizvadīts no 26. jūnija līdz 2. jūlijam. Regates laikā noskaidroti arī Latvijas jūras burāšanas čempioni un ticis izcīnīts īpašais Livonijas kauss, kas simbolizē Latvijas un Igaunijas sadarbību jūras burāšanas attīstībā Rīgas līcī. Kopā regatē piedalījās 39 komandas (252 dalībnieki) no 4 Baltijas jūras reģiona valstīm – 26 komandas no Latvijas, 10 no Igaunijas, divas komandas no Lietuvas un viena no Somijas).

Laika posmā no 11.-14. augustam, Latvijā tika organizēts Pasaules čempionāts vindsērfingā, Raceboard klasē, kurā sieviešu konkurencē uz pjedestāla bija tikai latvietes- Vita Matīse, Ilona Grīnberga un Helēna Rožkalne.

2021. gadā Latvijas perspektīvākie burātāji starptautiskās sacensībām guva ievērojamus rezultātus, atvedot arī vairākas medaļas no Eiropas un Pasaules čempionātiem:

  1. ILCA klase:
    • Mārtiņš Atilla ieguva 1. vietu Pasaules čempionātā ILCA 4.7 klasē un 1. vietu Laser Radial Man un Laser Radial U19 boys čempionātā.
    • Estere Paula Kumpiņa ieguva 5. vietu Pasaules čempionātā ILCA 6 klasē sievietēm vecumā zem 21 gadiem.
  2. Vindsērfings:
    • Dāvis Mazais ieguva 4. vietu jauniešu un junioru Eiropas Čempionātā IQFoil klasē U17 grupā un 6. vietu IQFoil Pasaules čempionātā jauniešiem U17 grupā.
    • Miks Bušmanis – 3. vieta IQFoil Pasaules čempionātā U15 grupā un 3. vieta Jauniešu un Junioru Eiropas Čempionātā IQFoil klasē U15 grupā.
    • Jānis Preiss ieguva otro vietu Pasaules čempionātā IQFoil Masterss grupā.
    • Viljams Preiss ieguva 3. vietu U15 grupā starp 5.0 izmēra burām Eiropas čempionātā Techno 293.
    • Kristers Krauklis Eiropas čempionātā Techno 293 ieguva bronzas medaļu U13 grupā līdz 5.0 burām. Papildus tam, Kristers Krauklis ieguva 1. vietu U13 grupā starp 5.0 izmēra burām Bērnu un jauniešu pasaules čempionātā Techno 293 klasē.
  3. Optimist klase:
    • Rihards Pļaviņš ieguva 2. vietu Spinnaker Regatē, savukārt Jūlijs Kaugars – trešo vietu.
  4. Viļņu burāšana:
    Valters Videnieks ieguva 3. vietu Noerstick Cold Hawaii PWA Youth Windsurf Wave World Cup 2021 (World Tour sacensības Dānijā).
  5. Jūras burāšana:
    • Jahta Gabriel, ar kapteini A.Zirdziņu, ieguva 1. vietu GoRR regatē un Livonijas kausā LYS1 grupā.
    • Jahta Spaniel, ar kapteini S. Kamergrauzi ieguva 3. vietu GoRR regatē.
    • LYS2 grupā GoRR regatē 2. vietu ieguva Mosquito, ar kapteini K. Balgalvi, savukāt Filias ar kapteini A. Treju ieguva 3. vietu šajā grupā.

2021. gada pārskats tika izsūtīts biedriem kopā ar aicinājumu uz kopsapulci, kā arī ir apskatāms šeit.

Noklausoties LZS prezidenta izklāstu par sasniegto, klātesošie vienbalsīgi nolemj apstiprināt 2021. gada pārskatu un Valdes ziņojumu.

Lēmums nr. 2022-1/2: 2021. gada pārskats ir apstiprināts.

3. LZS 2022. gada budžeta apstiprināšana. Ziņo L. Loginovs.

LZS prezidents informē klātesošos, ka 2021. gadā lūdzu trīs asociācijām iesniegt nepieciešamās tāmes 2022. gadam, uz kuru pamatu tika lūgts atbalsts LSFP un LOK, papildus izsakot pateicību arī ZJUSK vadītājai A. Zumentei par palīdzību 2022. gada budžeta sastādīšanā.

Klātesošie atbalsta turpmāk iesniegt šādus nākamā gada plānus tekošā gada izskaņā, lai LZS apzinātu nepieciešamos finansējumus.

Noklausoties LZS prezidenta izklāstu par plānoto 2022. gadā un iepazīstoties ar sastādīto LZS budžetu 2022. gadam (skatīt šeit), klātesošie vienbalsīgi nolemj to apstiprināt.

Lēmums nr. 2022-1/3: 2022. gada budžets ir apstiprināts.

4. Biedru nauda un biedru statusa maiņas principi. Ziņo L. Loginovs.

LZS prezidents atgādina par biedru naudas apmēriem (pilntiesīga biedra naudas apmērs 230 Eiro, Asociēta biedra nauda – 100 Eiro), jautājot vai šīs dalības maksas apmērs paliek nemainīgs un vai vajadzētu izskatīt iespēju šo biedru naudas apmēru jaunajiem biedriem samazināt proporcionāli iestāšanās laikam. Diskusijas rezultātā, nolemts, ka biedru naudas apmērs paliek nemainīgs, neatkarīgi no iestāšanās laika, attiecīgi – līdz šim pastāvošā kārtība turpina būt spēkā esoša.

Kopsapulces vadītājs ziņo, ka saskaņā ar LZS statūtu punktu 4.6. biedru var izslēgt ar valdes lēmumu, ja biedrs nav nomaksājis gada biedra naudu līdz kārtējā gada 1.martam. Uz kopsapulces norises brīdi, ikgadējās biedru naudas apmēru nav nomaksājusi “Latvijas Skautu un Gaidu centrālā organizācija”, “Kuivižu jahtklubs” un “Latvijas Kaitsērfinga asociācija”.  Ņemot vērā globālo situāciju un ilggadējo biedru statusu, kopsapulces dalībnieki rosina atgādināt par parādu un, ja tā nekavējoties netiek apmaksāta, uzsākt biedru izslēgšanu, kā to paredz LZS statūti.

Informācijai: “Kuivižu jahtklubs” biedru naudu nomaksāja š.g. 22. aprīlī.

5. Stratēģisko klašu (ILCA, Optimist, IQFOIL un Techno) dalības maksas starptautiskajās klašu organizācijās. Ziņo L. Loginovs.

LZS prezidents iepazīstina klātesošos ar LZS stratēģisko klašu ikgadējo dalības maksu apmēriem, norādot, ka šobrīd LZS ir noteiktas 4 stratēģiskās klases ar šādām starptautiskajām dalības maksām: ILCA – aptuveni 400 EUR/gadā,  Optimist – 450 dolāri, IQFOIL – 400 EUR (no kuriem 200 EUR jauniešiem un200 EUR pieaugušajiem) un Techno un Techno+ – Kopā 200 EUR. Kopsapulces vadītājs rosina diskusiju, vai šīs dalības maksas būtu jāsedz biedrībai (LZS) vai klašu asociācijām. R. Vaivods, pārstāvot LLBA, norāda, ka biedrībai būtu jāsedz tikai to klašu starptautiskās dalības maksas, kurās piedalās bērni, uz ko vairums klātesošo iebilst, sakot, ka jaunieši nereti startē pieaugušo klasēs, ko nav iespējams atdalīt.

Klātesošie vienbalsīgi nobalso, ka iepriekšminēto 2022. gada stratēģisko klašu starptautiskās dalības maksas sedz LZS pilnā apmērā.

Lēmums nr. 2022-1/5: Stratēģisko klašu starptautiskās dalības maksas sedz LZS.

6. Dažādi.

6.1. Izlases treneru jautājums. Iesūtīja R. Škutāns (Kambīze)

R. Škutāns paskaidro izlases trenera ieviešanas nozīmīgumu un rosina LZS valdi 2023. gadā ieviest šādu amatu, tādejādi veicinot augstu sasniegumu iegūšanu.

V. Cibuls atbalsta R. Škutāna ierosinājumu un aicina LZS valdi rast risinājumu izlases trenera atalgojumam, lai tiktu nodrošināta un veicināta perspektīvāko bērnu un jauniešu sportiskā sagatavotība un attīstība augstu sasniegumu iegūšanai. J. Grīslis norāda, ka, viņaprāt, izlases trenera ieviešana var tikt uzsākta tikai pēc izlases inventāra nodrošināšanas.

Diskusiju rezultātā, biedri lūdz LZS valdi savlaicīgi pievērsties šī jautājuma atkārtotai izskatīšanai un risināšanai sastādot 2023. gada budžetu.

6.2. LZS definētas prioritātes starp stratēģiskajām klasēm un vecuma grupām. Iesūtīja “Ūdensporta klubs Kambīze”.

R. Škutāns jautā LZS valdei, kāda šobrīd ir LZS prioritāte, norādot, ka, šobrīd piešķirot finansējumu visām stratēģiskajām klasēm un vecuma grupām, atbalsts ir simbolisks. R. Škutāns uzskata, ka ir nepieciešams noteikt prioritāšu sarakstu, kas tiek atbalstīts ņemot vērā pieejamos resursus, kā arī pauž viedokli, ka, viņaprāt, būtu nepieciešams izveidot ilgtermiņa stratēģijas plānu, lai būtu vienots redzējums par turpmāko burāšanas sporta attīstību Latvijā.

LZS prezidents, atbildot uz R. Škutāna jautājumu, paskaidro, ka vienu prioritāti nav iespējams noteikt, ņemot vērā Izglītības un Zinātnes ministrijas noteiktos kritērijus federāciju atbalstam, t.i., sasniegumi, masveidība, jauniešu dalība, pieejamība un vienlīdzība, attiecīgi sasniegumu rādītājā sporta veida nozīmību iecerēts rēķināt pēc punktiem par gūtajiem rezultātiem. LZS prezidents norāda, ka ārkārtīgi būtiski ir visus šos kritērijus izpildīt, lai federācija kopējā Latvijas federāciju reitingā pakāptos augstāk, attiecīgi saņemtu lielāku finansējumu.

Lai gan, saskaņā ar LZS prezidenta norādīto, nav iespējams noteikt prioritātes, kopsapulces vadītājs informē sapulces dalībniekus, ka tuvākajā laikā tiks pārskatīts 2018. gada 5. janvāra valdē apstiprinātais LZS attīstības plāns jeb vīzija.

6.3. Klubu akreditācijas iespējas. Jautā J. Grīslis.

J. Grīslis jautā LZS valdei par 2019. gadā uzsāktās Nacionālās burāšanas sporta attīstības programmas (DNSS) statusu, kas tika uzsākta, lai sakārtotu vidi organizācijās akreditācijas iegūšanai, vienlaikus uzsverot, ka Pilsētas jahtklubam šāda akreditācija ir svarīga un nepieciešama. Kvalifikācijas komisijas (turpmāk tekstā – KK) vārdā, J. Grīslis norāda, ka KK būtu gatava palīdzēt šī akreditācijas procesa nodrošināšanā.

N. Penke, atbildot uz J. Grīšļa jautājumu, informē, ka projekta 3. kārta ir noslēgusies 2020. gadā, bet ņemot vērā  globālos notikumus un apstākļus, ir aizkavējusies šī projekta rezultāta ieviešana (tā paredz World Sailing eksperta T. Krosa vizīti Latvijā).

N. Penke informē, ka šobrīd jau varam sākt plānot T. Krosa vizīti, tāpēc aicina biedrus informēt par gatavību saņemt akreditāciju.

Protokols PDF formātā ir pieejams šeit