Ģenerālmēģinājums Pasaules Čempionātam Optimist klasē

Latvijas Optimist klases burātāju izlase šogad ir aktīvi uzsākusi sezonu, aizvadot 3 treniņnometnes, piedaloties 2 starptautiskās sacensībās un trenējoties 2 – 3 x nedēļā.

Toms: “Man šajā regatē patika klimats un temperatūra. Es iemācījos burāt team race. Neesmu apmierināts ar saviem rezultātiem. Es atcerējos, kā burāt lielā vējā. Man sanāca dabūt dažas labas vietas. bet dabūju arī dažas sliktas.”

Laika posmā no 28. marta līdz 8. aprīlim, Latvijas Optimist burātāju komanda piedalījās treniņnometnē/sacensībās Turcijā “10th Bodrum International Optimist Regatta (BIOR)”. Turcija ir valsts, kurā šogad norisināsies Pasaules čempionāts burāšanā Optimist klasē. Vairākiem Latvijas komandas burātājiem šīs sacensības bija ģenerālmēģinājums pirms Pasaules čempionāta.

Burātājiem lielākie piedzīvojumi un pārdzīvojumi parasti sākas tikai sacensību vietā, līdz izbraukšanas brīdim ierasti lielākie satraukumi ir vecākiem. Sagatavošanās braucienam uz Turciju bija nedaudz sarežģītāka salīdzinājumā ar ierasto ceļošanu pa Eiropas Savienības valstīm ‑ gan vairāk “papīra lietu” kārtojamas, gan arī ģeopolitiskā situācija Eiropā un karš tepat pie mūsu robežām ieviesa dažas neierastas pārmaiņas, jo komandai ceļā uz Bodrumu pievienojās 12 gadīgs ukraiņu puisis Vlads, kurš aizmucis no kara un pagaidām ar māsu un brāli apmetušies Lietuvā, kamēr abi viņu vecāki palikuši Kijivā. Pēc Ukrainā karojošā Vlada tēva lūguma Latvijas komandas vadītājs Jānis Rupenheits saorganizēja Vladam iespēju no Lietuvas nokļūt sacensībās Turcijā un piebiedroties Ukrainas komandai, kura dažas dienas iepriekš bija nonākusi pasaules mediju uzmanības centrā, trenerim Pāvelam un burātājiem mēģinot apstādināt no sankcijām bēgoša krievu oligarha superjahtu, kas tieši tajā laikā cēli iepeldēja Bodrumas ostā.

Rihards: “Patika pēdejo dienu vējš. Bija bail no šampūna kaķa, suņa. Sapratu, ka ir jāpielāgojas akvatorijai un jāpieņem, ka dažreiz neveicas.”

Kā stāsta Jānis Rupenheits, organizējot Vlada braucienu uz Turciju, dažas dienas saziņa notika pat 5 valstu starpā, iesaistoties 3 burāšanas asociācijām. Tā nu visus dokumentus, ekipējumu, apģērbu, loģistiku saorganizējām un Vladam pirms došanās uz Turciju bija iespēja pirmo reizi mūžā paviesoties Latvijā un arī apskatīt mūsu jūru Jūrmalā, par kuras smilšaino, plašo un garo pludmali viņš bija ļoti pārsteigts. Parasti Ukrainas komanda savās mājās trenējās “Kijivas jūrā”, kā viņi paši to sauc, kas ir uzpludināta HES ūdenstilpne Dņepras upē.

Visbeidzot pēc nedaudz saspringta sagatavošanās posma ar vairāku vecāku iesaisti biļešu un naktsmītņu organizēšanā Latvijas komanda galvenā trenera Dāvja Andersona vadībā 10 burātāju sastāvā (Rihards Pļaviņš no Rīgas jahtkluba, Artis Kristers Graudums no Burāšanas akadēmijas/Kluba 360 un 8 JBK Jūrmala/Jūrmalas Sporta skolas audzēkņi Jūlijs Kaugars, Ansis Čodars, Elizabete Lībķena, Toms Andrejevs, Alise Ance Rupenheite, Gabriels Civjans, Elza Kristiana Reneslāce un Otto Vilnis Reneslācis), kā arī dažu spēcīgu burātāju tēvu pavadībā devās ceļā.

Artis:  “Man patika pirmās dienas. Akvatorijs bija līdzīgs kā Ķīšezerā: mainīgs vējš, brāzmains. Viesnīca bija forša (it īpaši pankūkas) tikai pēdējā dienā sākās dzīvnieku un zombiju apokalipse.”

Neiztikām arī bez nelieliem pārdzīvojumiem, jo atšķirībā no šajā gadā ierastajiem ceļojumiem uz sacensībām un treniņnomentēm Eiropas Savienības iekšienē, šajā ceļojumā katrā virzienā robežas šķērsošana gan Latvijā, gan iebraucot Turcijā, ietvēra rūpīgu dokumentu pārbaudi, kas turpceļā dažiem “piešāva pipariņu” piedzīvojumiem ‑ uztraukums un steiga veicināja svarīgu dokumentu pazaudēšanu paša somā.

Kārtējais pārsteigums bija Stambulas lidosta. Gan izskata, gan izmēru ziņā. 2 km garais ašais pārgājiens cauri lidostai uz izlidošanas “vārtiem”, pa ceļam šķērsojot robežu un kārtējo drošības pārbaudi, bija labs fiziskais treniņš pa vidu ilgajai sēdēšanai lidojumos.

Dāvis: “Ja salīdzina šogad notikušās ārzemju nometnes un sacensības, tad šīs Bodrumā ir bijušas visinteresantākās, jo jaunas akvatorijas atklāšanas un izprašanas viedokļa, mēģinot saprast šo sarežģīto akvatoriju ar straumēm, vēja virzienu niansēm un tā visa mijiedarbību ar salām, ap kurām šīs plūsmas veidojas.”

Bodruma mūsu komandu sagaidīja ļoti draudzīgi – gan viesnīcas darbinieks Orhans, kurš visus uzmundrināja un uzjautrināja no rītiem, mūsējiem dodoties uz sacensībām, gan vakaros, sagaidot atpakaļ. Tāpat arī katrs burātājs būtu varējis uz mājām atvest līdzi kādu suni, jo arī to Bodrumā netrūka. Par kārtējo draugu mums kļuva kolorītais “Sulu” vīrs, pie kura par mums speciālām cenām katru dienu baudījām tikko svaigi spiestas apelsīnu un granātābolu sulas. Pēdējās dienās pat pasūtījām uz priekšu, lai varētu dabūt uzreiz 15 pudelītes pirms iziešanas uz ūdens un saņemtu vitamīnu/enerģijas lādiņu arī uz ūdens un starp startiem.

Jau pirmajā treniņā pirms sacensībām sapratām, ka akvatorija Bodrumā ir ļoti interesanta, ar sev raksturīgiem apstākļiem – vēju un straumju kombinācijām starp salām. Tieši tādēļ šīs sacensības par ģenerālmēģinājumu Pasaules čempionātam bija izvēlējušās ne tikai Latvijas komanda, bet gandrīz visu valstu izlases ar spēcīgiem burātājiem, kas deva labu pieredzi arī visiem mūsējiem. Kopumā sacensībām bija pieteikti 447 sportisti no 21 valsts. Uz starta galvenajā grupā izgāja 312 sportisti.

Gabriels: “Pirmās dienas man nepatika, jo nebija vējš. Pedejas divas dienas bija jautrākas, jo beidzot bija vējš.”

Treniņos mūsējie paspēja apgūt arī Team Race iemaņas, jo gan Pasaules čempionātā, gan arī BIOR sacensībās šāda ieskaite bija paredzēta.

Dienā, kad organizatori bija paredzējuši iespēju t.s. Practice Race (oficiālajiem treniņbraucieniem bez ieskaites), Bodrumā vējš iepūta nedaudz par stipru, līdz pat 25-27 m/s, tādēļ visi treniņbraucieni tika atcelti. Toties pirmajās divās sacensību dienās vējš bija ļoti lēns, dodot iespēju vislabākos rezultātus sasniegt mūsu komandas vieglākajiem braucējiem. Toms sacensību pirmajā braucienā savā flotē sasniedza pat 20.labāko rezultātu.

Alise Ance: “Pirmajās dienās bija vājš vējš, tādēļ vairāk nācās iemācīties un saprast šīs akvatorijas īpatnības (kas man tik labi neizdevās, jo gandrīz katrā braucienā apstākļi mainijās), pēdējās dienās bija jau stiprāks vējš un es centos vairāk piedomāt pie katra brauciena plāna. Mums nozaga visus šampūnus! Viesnīcā bija DAUDZ dzīvnieki un lidmašīnā bija labas spēlītes.”

Vēja stipruma un virziena maiņas kopā ar straumi pirmajās divās sacensību dienās dažbrīd bija patiešām liela laimes spēle un kārtējā neatsveramā pieredze burātājiem.

Sacensību trešajā dienā bija paredzētas Country Cup un Team Race sacensības. Country Cup sacensībās katru valsti pārstāv 1 labākais burātājs un 1 labākā burātāja pēc sacensību rezultātiem pirmajās sacensību dienās. No Latvijas tie bija Artis Kristers un Elizabete. Team Race komandas sastāvā bija iekļauti Rihards, Artis Kristers, Gabriels un Ansis. Bērni bija gatavi startam, tikai vējš gan bija izdomājis paņemt atpūtu un tā arī neiepriecināja sportistus ar savu klātbūtni. Lai gan Country Cup pat tika iedots starts, to tomēr vēlāk atcēla vēja trūkuma dēļ, savukārt Team Race pat neiedeva startu.

Uz sacensību beidzamajām dienām vējš atkal iepūta un pirmspēdējā dienā dienas varoņi pēc trenera vērtējuma bija visas 3 meitenes (Alise Ance, Elizabete un Elza Kristiana), kā arī Ansis, kuri izrādīja īpašu sīkstumu un apbrīnojamu cīņas sparu līdz pat brauciena beigām, neskatoties uz dažādām ķibelēm. Ne pārāk jaunais īrētais aprīkojums (jo savas laivas aizvest uz Turciju ir gandrīz neiespējami) atstāja savu ietekmi, kā rezultātā Alises Ances laiva gandrīz noslīka pirms starta (šī incidenta dēļ komanda iemācījās jaunu tehniku laivas “glābšanā”), bet Elizabetei lielajos viļņos un vējā bija jārod ļoti radošs un pārdrošs tehniskais risinājums (labojums) saplīsušajam blokam, lai varētu turpināt braucienu, kā rezultātā izpelnījās īpašu trenera Dāvja uzslavu.

Elizabete: “Man šajā braucienā ļoti patika vieta, kurā notika sacensības. Brivā dienā arī bija ļoti forši, jo varējā atpūsties pēc ieliktā darba. Viesnīcā arī bija ļoti forša, jo tur labi baroja un bija garšīgas vakariņas.”

Pēdējā sacensību dienā stiprā vēja braucēji pierādīja savu varēšanu un centās sasniegt maksimāli iespējamo rezultātu. Arī tie, kuriem stiprais vējš “nav tik mīļš”, tāpat cīnījās un visi nobrauca līdz galam atšķirībā no vairāk kā 40 konkurentiem, kuriem tas neizdevās. Šajā dienā pirms visu braucēju startiem notika arī atliktais Country Cup, kurā Artis ieguva 23.vietu, bet Elizabete – 31. vietu

Sacensību noslēgumā vislabāko rezultātu Latvijas komandā izcīnīja Ansis, kurš bija 109. vietā kopvērtējumā (46. vieta Sudraba grupā), Artis Kristers 123. vietā (60. vieta Sudraba grupā). Jūlijs izcīnīja 128. vietu kopvērtējumā (2. vieta Bronzas grupā). Jāpiemin, ka arī “mūsu” ukrainis Vlads veiksmīgi startēja Bronzas grupā, iegūstot tajā 17. vietu jeb 143. vietu kopvērtējumā. Rihards 190. vieta kopvērtējumā (1. vieta Smaragda grupā), Gabriels 196., Alise Ance 213., Otto Vilnis 217., Elizabete 223., Toms 226., Elza Kristiana 254. vietā kopvērtējumā (2. vieta Pērļu grupā).

Jebkurā gadījumā neatkarīgi no sekmēm, ķibelēm vai personīgajām uzvarām vienā vai citā dienā, kopumā par gandrīz divām nedēļām katrs no burātājiem guva neatsveramu pieredzi par to kā mainās apstākļi šajā akvatorijā dažādos vēja virzienos radot dažādas straumes un apliecoties ap salām rada ļoti “interesantus” un negaidītus efektus. Īpaši svarīgi tas ir Pasaules čempionāta komandai, kuri atgrierzīsies šeit jūnija beigās, nu jau “pazīstamā” vietā.

Ansis: “Man patika sulu vecis, arī kāpt kalnā bija interesants izaicinājums. Ēdiens bija garšīgs un bija arī labas līdz ņemamās pusdienas. Akvatorijai ir savi labumi un sliktumi.”

Bez sacensību pieredzes šādā sarežģītā akvatorijā ar straumēm un vēja virzienu maiņām ik pa dažām minūtēm, mūsu komandai kopā ar pārējiem sacensību dalībniekiem bija vienreizēja iespēja noklausīties arī jautro un dinamisko Chris Atkins lekciju par Team Race, lai papildinātu prakstiskās iemaņas ar teoriju par stratēģiju un taktiku.

Lai gan no sacensībām brīvu brīžu nebija daudz, arī gaidot vēju par garlaicību neviens nesūdzējās, jo turku saldumu izpratne pārspēja jebkura kārumnieka sapni – visi burātāji tika cienāti ar “turku donatiem” lokmaci – eļļā vārītiem rauga mīklas pončikiem, kas glazēti ar cukura sīrupu. Pieprasījums pēc tiem bija tik liels, ka ēda visi tuvējās apkārtnes iemītnieki, pat dārza uzkopšanas darbi tajā laikā bija apstājušies.

Elza Kristiana: “Man visvairāk patika stiprais vējš, tusēšana un pēdējā diena kad mēs gājām uz pilsētu.”

Pēdējo dienu pirms došanās mājup bērni bija godam nopelnījuši atpūtai un pilsētas apskatei, lai pēc atgriešanās mājās nevarētu teikt, ka redzēja tikai viesnīcu un jahtklubu. Kāpiens tuvējā kalnā bija interesants izaicinājums, jo ceļā tika satikti gan bruņurupuči, gan ķirzakas, tāpat arī iespēja aplūkot Bodrumas antīko amfiteātri jeb Halicarnassus teātri, kas celts 4. gadsimtā pirms mūsu ēras.

Blakus pilsētā mūsu komandai bija iespēja tuvumā aplūkot 51,6 m garo superjahtu “Meteor”, kura, lai gan ir klasiska pēc sava izskata, tomēr būvēta pēc modernākajām tehnoloģijām. Daži interesanti fakti par to – ķīļa svars ~75 tonnas, vienīgā dzinēja bākas ietilpība ~20 tonnas. Tika noskaidrotss, ka uz viena masta bomja var sagultiess aptuveni 50 Optimist burātāji.

Rezultāti: Results: 2022 BIOR – BIOR – Bodrum International Optimist Regatta (bodrumbior.com)

 

Teksts: Ieva Lībķena, Jānis Rupenheits & komandas burātāji

Foto: Jānis Rupenheits

Buru Nr. foto/rezultātos: Rihards Pļaviņš LAT 120; Artis Kristers Graudums LAT 11; Jūlijs Kaugars LAT 99; Ansis Čodars LAT 141; Elizabete Lībķena LAT 38; Alise Ance Rupenheite LAT 39; Toms Andrejevs LAT 7; Gabriels Civjans LAT 145; Elza Kristiana Reneslāce LAT 51; Otto Vilnis Reneslācis LAT 127.