Pilsapulces protokols | 20.03.

Tēma Kopsapulču protokoli | 0

Biedrības “Latvijas Zēģelētāju savienība”
Pilnsapulces protokols Nr. 01-2015

2015.gada 20.martā Rīgā, Grostonas ielā 6b
Sākums Plkst. 18.00

Sapulces vadītājs: Ansis Dāle
Protokolētājs : Ansis Dāle

Piedalās:

1. Latvijas Kaitborda asociācija – Juris Vasioleks
2. Jahtklubs “Auda” – Viktors Tihonovs
3. Jahtklubs “Engure” – Māris Kalns
4. Kuivižu Jahtklubs – Ojārs Rancāns
5. Latvijas TOPCAT klases asociācija – Ēvalds Vēvels
6. Jūras sacīkšu jahtu asociācija – Eižens Kanskis
7. Latvijas vidserfinga asociācija – Jānis Jēkabsons
8. Latvijas Daudzkorpusu jahtu asociācija – Ēvalds Vēvels
9. Latvijas „Topper” klubs- Alberts Rozins
10. Pilsētas Jahtklubs – Ēvalds Vēvels
11. Rīgas jahtklubs – Valdis Cibulis, Valdis Vancovičs
12. Rojas jahtklubs – Gatis Rozenfelds
13. Latvijas Mikro klases jahtu asociācija – Kristīne Kanska
14. Usmas jahtklubs – Staņislavs Backāns
15. DN klases asociācija- Ēvalds Vēvels

Biedrībā ir 25 biedri, piedalās 15 biedri. Sapulce ir lemttiesīga.

Darba kārtība:

1. Prezidenta ziņojums par LZS darbību un aktivitātēm 2014.gadā
2. Revīzijas komisijas ziņojums par 2014.gada budžeta izpildi, gada pārskatu.
3. Debates
4. 2014.gada Gada pārskata un revīzijas komisijas ziņojuma apstiprināšana.
5. 2015.gada budžeta apstiprināšana
6. Par LZS attīstību

1. LZS prezidenta ziņojums par LZS darbību un aktivitātēm 2014.gadā

A.Dāle ziņo par 2014.gada galvenajiem notikumiem un aktivitātēm.

Ziņojumu skatīt pielikumā.

2. Revīzijas komisijas ziņojums par 2014.gada budžeta izpildi, gada pārskatu

A.Dāle secina, ka neviens no revīzijas komisijas uz pilnsapulci nav ieradies.

A.Dāle iepazīstina klātesošos ar 2014.gada gada pārskatu.

3.Debates

No biedru vidus izskan daudzi jautājumi, kuros tiek lūgts sīkāk izskaidrot 2014.gada budžeta izpildi un detalizēti uzrādīt naudas izlietojumu. Tiek izteikta vēlme redzēt faktisko budžeta versiju – ieņēmumus un izdevumus.

4. 2014.gada Gada pārskata un revīzijas komisijas ziņojuma apstiprināšana.

A.Ašeradens iesaka sazināties ar revīzijas komisijas locekli A.Vētru.

A.Vētra apstiprina, ka sapulcē nebūs, bet min, ka revīzijas komisijas ziņojums ir nosūtīts J.Ailim.

Izpilddirektors J.Ailis nav iepazīstinājis valdi ar revīzijas komisijas ziņojumu.

Tā kā revīzijas komisijas ziņojuma nav, šo jautājumu tālāk nevar izskatīt.

Biedri vienbalsīgi nolemj sasaukt vēl vienu pilnsapulci, kurā jāapstiprina 2014.gada pārskats un revīzijas komisijas ziņojums.

5. 2015.gada budžeta apstiprināšana

A.Dāle iepazīstina klātesošos ar budžeta projektu 2015.gadam, kurš jau visiem biedriem ir nosūtīts pirms pilnsapulces. (Budžeta projekts pielikumā Nr.2.)

Tālāk klātesošie apspriež 2015.gada budžeta projektu un naudas sadalījumu attiecīgiem izmaksu posteņiem. Tiek diskutēts par nepieciešamajiem uzlabojumiem.

A.Rozins: Skaidrs, ka nepieciešams ģenerālsekretārs, tāpēc konkrēti jārunā par iespējamo finansējumu – darba algas pozīciju un kopējo naudas sadalījumu.

A.Dāle min, ka pēdējā valdes sēdē tika lemts par ģenerālsekretāra darba algas pozīciju un kandidatūru. Valdes sēdē runāts arī par pārējā finasējuma sadalījumu.

O.Rancāns uzdod jautājumu par izmaksu sadaļu – Finasējums jahtklubiem – ziedojumi, kurš sastāda 25,000 EUR lielu summu, kā šie ziedojumi sadalās un cik no tās nonāk jauniešiem. Tiek minēts par nepieciešamo visa budžeta sīkāku izklāstu.

Arī citi biedri piebilst, ka vēlas redzēt precīzu budžeta ienākumu un izdevumu sadaļas izklāstu, lai tie būtu skaidri izprotami un pamatoti.

A.Dāle min, ka lēmums par 25,000 EUR mērķu ziedojumiem ir redzams valdes sēdes protokolā un interesenti var ar to iepazīties.

Budžeta 2. punkts izdevumi 21,780 EUR ietver gan LOK finansējumu – šogad plānotā summa ir 19,800 EUR, gan naudu par augstiem sasniegumiem un aktivitātēm. Par šīs summas sadalījumu – lemj Sporta komisija.

Izdevumu 2.punkts – Sacensību grafiks stratēģiskajām klasēm (Optimist, Laser, Bic Tehno, RSX) – precīza sadalījuma pagaidām nav. Šo jautājumu arī lemj Sporta komisija un dod priekšlikumu valdei. Valde apstiprina kam un cik līdzekļus piešķirs.

Valde šogad jau apstiprināja 5 Optimistu braucēju, pēc reitinga, un 2 treneru dalību Pasaules čempionātā Polijā, šī summa ir nolemta un iekļauta, jo šie dalībnieki bija laicīgi jāpiesaka sacensībām. E.Kanskis piebilst, ka atļauts piedalīties 3 treneriem un kāds var pieteikties dalībai par savu naudu.

S.Backāns jautā vai pareizi izprot, ka no ieņēmumu 1.1. un 1.2. punktu summām tiks finansēts izdevumu 12.punkts darba alga. A.Dāle apstiprina, ka tā tas ir plānots.

Valdes sēdē ir spriests, ka 25% no LOK naudas var izmantot algām, pārējo daļu finansēt no LSFP naudas, šai sadaļai ierobežojumu nav.

A.Dāle izskaidro, ka galvenās budžeta izmaiņas ir 2 izmaksu punktos – pieaug darba algas apjoms – šogad plānots 15,000 EUR, 6,000 EUR vietā, jāsamazina izmaksu 2. punkts, kur 30,800 EUR vietā tagad ir 21,780 EUR.

A.Ašeradens izsaka viedokli – ja pilnsapulce atbalsta valdes lēmumu par nepieciešamajām izmaiņām un ģenerēlsekretāra vajadzību, tad jānobalso par budžeta izdevumu 12. punktu un jāapstiprina darba algas pozīcija 15,000 EUR. Tad vismaz šis jautājums ir sakārtots un organizācija var virzīties uz priekšu savā atīstībā.

O.Rancāns izsaka viedokli, ka organizācijā trūkst iekšējās informācijas aprites, vade sanāk kopā biežāk un ir lietas kursā par notiekošo, bet dalīborganizācijas tiekas tikai pilnsapulcē. Darbībai jābūt caurspīdīgākai un jāveido labāka iekšējā komunikācija.

K.Kanska jautā – pilnsapulce 2014.gadā balsoja par 2014. gada budžetu, vai būtu iespējams redzēt budžeta dinamiku pa gadiem, kurās pozīcijas ir “+” un kurās “-”? Līdzekļu izlietojumam jābūt sīki atšifrētam un caurspīdīgam.

V.Vancovičs piebilst, ka sākotnēji būtu jānosprauž LZS mērķi un jāsaprot, ko organizācija vēlas paveikt konkrētā laika periodā un tad veidot naudas sadalījumu.

A.Rozins pauž viedokli – ka sapulce nav sagatavota un aicina valdi ātrāk pieņemt darbā ģenerālsekretāru, lai nebūtu tukši jārunā, bet būtu persona, kura dara darbu.

Tālākā sapulces gaitā A.Dāle iepazīstina sapulces dalībniekus ar jauno izvēlēto ģenerālsekretāri Ingrīdu Krīgeri. I.Krīgere pastāsta par sevu līdzšinējo pieredzi un izklāsta kā redz turpmāko darbību. Savu darbību LZS I.Krīgere vēlas uzsākt ar pamatlietu sakārtošanu, caurspīdīguma ieviešanu un biedru individuālu apciemojumu, lai noskaidrotu katra biedra redzējumu par biedrības darbību, mērķiem un lai izprastu biedru vēlmes.

Seko biedru jautājumi par starptautisko pieredzi, par pārdošanas idejām, u.c. uz kuriem I.Krīgere atbild.

Biedri jautā vai valde ir izrunājusi noteikumus uz kādiem I.Krīgere varētu sākt darbu. A.Dāle atbild, ka valde ir savu darbu veikusi – ar neatkarīgas kompānijas palīdzību atradusi labāko kandidātu, intervijās piedalījušies arī citi valdes locekļi (J.Tērauds un Ģ.Fišers-Blumbergs) un vienošanās ar I.Krīgeri par darba noteikumiem ir. Tagad kandidāts ir uzaicināts uz pilnsapulci, lai biedri ar viņu varētu iepazīties. Biedri jautā, kad I.Krīgere var uzsākt darbu LZS? A.Dāle atbild ar 01.04.2015.

Pēc biedru jautājuma A.Dāle iepazīstina klātesošos ar ģenerālsekretāra amata aprakstu. (Skatīt 3. pielikumā).

A.Dāle iesaka sekot A.Ašeradena ieteikumam un ja pilnsapulce piekrīt iepriekš nospraustajiem mērķiem – pieņemt darbā ģenerālsekretāru, šajā sapulcē nobalsot vismaz par vienu 2015.gada budžeta sadaļu 12.punktu – algu ģenerālsekretāram 15,000 EUR apmērā.

A.Dāle ierosina balsojumu: ja pilnsapulce atbalsta pieņemt darbā ģenerālsekretāru, nobalsot par 2015.gada budžeta izdevumu punktu, kas projektā minēts kā Nr. 12. – darba alga 15,000 EUR.

Balsojuma rezultāts: 14 par 1 atturās. (Atturās Usmas jahtklubs).

Lēmums pieņemts ar balsu vairākumu, apstiprināts pieņemt darbā ģenerālsekretāru, nosakot tam 2015.gada budžetā algu izmaksu sadaļu 15,000 EUR.
Pārējo budžetu nolemj detalizēti sagatavot un apstiprināt nākošajā pilnsapulcē.

Tiek jautāts – kurš atbildēs par 2014.gada pārskata nodošanu. A.Dāle atbild, ka par to atbildīgs būs J.Ailis.

6. LZS attīstība

Izskan jautājums – vai ir noslēgti līgumi par treneru darba algām. A.Dāle apstiprina, ka
līgumi ir noslēgti sākot ar 2. martu.

J.Jēkabsons ierosina izskatīt jautājumu par biedrības nosaukuma maiņu, pamatojot to ar sponsoru un atbalstītāju neizpratni un grūti komunicējamo zēģelētāju vārdu. Daži biedri iebilst, ka šis jautājums jau ir vienā pilnsapulcē izskatīts un vecie biedri ir to pamatojuši kā senu un vēsturisku, atpazīstamu nosaukumu. Tā ir gandrīz 100 gadus veca organizācija ar vēsturi. Diskusijā tiek nospriests, ka šis jautājums nav lemjams tagad, par to jādomā nākotnē.

A.Dāle jautā vai ir vēl kādi komentāri, ieteikumi?

G.Rozenfelds atgādina, ka LZS sākotnējais mērķis ir bijis – jebkuru budžetu, kas ienāk valstiski – galvenokārt novirzīt bērnu burāšanas attīstībai, to nevajag aizmirst. Šajā jautājumā A.Dāle min, ka Žaklīna bija ISAF apmācībā – tur par attīstību bija vesela sadaļa, šo pieredzi varētu izmantot.Viens no uzdevumiem, kas jāattīsta – kā cilvēks ienāk burāšanā – lai būtu vairāk cilvēki, kuri iesaistītos burāšanā. Šajā sportā jāveido pēctecība. A.Dāle to redz kā vienu no ģenerālsekretāra darbības virzieniem.

Biedri jautā kur palicis LZS īpašums, mainoties izpildinstitūcijām. Piemēram, Bruno Zaķa filmas, kas nodotas kādreiz Ilzei Prūsei, mākslinieka zīmējumi ar LZS regālijām –
kalklsaites u.c.?

A.Dāle izsaka priekšlikumu, ka J.Ailim vajadzētu apkopot informāciju par visām šīm esošajām lietām, aptaujāt biedrus un noskaidrot – kur, kas atrodas.

Tas pats attiecas uz LZS īpašumā esošo inventāru 4 Optimistiem, RSX vindsērfingu. Jābūt inventāra uzskaitei, aktiem par nodošanu un saņemšanu.

Tiek jautāts par LZS biroju, kur tas ir. A.Dāle atbild, ka pašlaik biroja nav. A.Dāle piebilst, ka būtu nepieciešams birojs, kur atrastos LZS mantas un dokumenti. Arī no CSDD ir bijuši jautājumi par biroja atrašanās vietu. I.Krīgere sākotnēji darbosies no mājām, bet turpmāko 2 mēnešu laikā vajadzētu saprast, kur veidot biroju.

A.Dāle informē, ka 17.aprīlī Igaunijā notiks burāšanas kongress, kurā piedalīsies arī ISAF prezidents. Interesenti var pieteikties dalībai.

V.Vancovičs izsaka viedokli, ka I.Krīgerei būtu šis pasākums noteikti jāapmeklē, A.Dāle piekrīt.

Tālāk sākas diskusija par čempionātu rīkošanu, jāpieņem lēmums, kur tas notiks.

Ir iebildes, ka no Daugavas jūrā iziet 60-70 Optimistiem ir bīstami, dēļ kuģu satiksmes un iespējamā vēja. Nav pietiekošs pavadošo laivu skaits.

Jāizlemj vai tas būs Audas vai Rīgas jahtklubs, kurš šo pasākumu rīkos. Turpinās gara diskusija. Šo jautājumu jāizlemj valdei.

A.Dāle pilnsapulci slēdz.

2014. gada atskaite

2014. gads Latvijas Zēģelētāju savienībai bija jaunu sasniegumu un rezultātu
nostiprināšanas gads.

Mūsu biedrus papildināja nodbinājums Baltic Open un Rojas Zēģelētāju skola. Pēc vairāku gadu pārtraukuma gads iesākās ar svinīgu LZS balli un labāko burātāju godināšanu. Burātāju atsaucība un labās atsauksmes ir labs pamats arī nesen aizvadītajai šī gada ballei un tradīcijas gturpināšanai turpmākajos gados.

Par federācijai svarīgiem jatājumiem tika spriests 15 valdes sēdēs un elektroniskajos balsojumos, 9 sporta komisijas sanāksmēs.

Sadarbībā ar LOK un SOK Solidaritātes fondu maijā tika rīkots ISAF treneru tehniskais seminārs ar visu Latvijas treneru piedalīšanos – kopā piedalījās 24 treneri. Nodibinātie kontakti un aktīvā sagatavošana deva iespēju vēl vienam starptautiskam projektam – Žaklīna Litauniece tika nominēta 2 mēnešu stipendijai ISAF kursos Anglijā ar mērķi iegūt zināšanas, lai tālāk attīstītu un izveidotu burāšanas treneru sagatavošanas sistēmu Latvijā.

Lielu ieguldījumu burāšanas sporta popularizēšanā deva LZS atkārtota piedalīšanās izstādē Baltic Boat Show.

Pagājušajā gadā Latvijā tika organizētas vairākas augsta līmeņa regates – Pasaules un Eiropas čempionāts ledusburāšanā jauniešiem, Eiropas čempionāts ziemas vindsērfingā, ISAF Grade 3 Match Race čempionāts, kā arī tradicionālās vindsērfinga regates Baltic Cup, Baltic Challenge Cup un Micro klases jahtu Eiropas kausa posms.

Laika apstākļi unlabā organizācija ļāva aizvadīt visus iepānotos Latvijas čempionātus ledusburāšanā, ziemas vindsērfingā, jauniešiem, ķīļjahtām, vindsērfingā un kaitsērfingā.

Īpaši jāpateicas Igo Zanderam un jaunajam biedram Baltic Open par teicami noorganizētu Latvijas čempionātu jūras jahtām, kurā piedalījās vairāk kā 200 sportistu no 6. valstīm.

LZS 2014. gadā nodarbināja 9 trenerus. Mērķtiecīga sportistu sagatavošana ļāva sasniegt vairākus ļoti augstus rezultātus. Rūta Eistreiķe ieguva 1. vietu DN klasē, bet Agija Ēlerte 2. vietu Ice Opti klasē Pasaules un Eiropas čempionātā ledusburāšanā jauniešiem, Jānis Preiss izcīnīja 1. vietu Pasaules čempionātā ziemas vindsērfingā. Aleksandrs Ļeontjevs izcīnīja 1. vietu Eiropas čempionātā ziemas vindsērfingā.

Savus labākos panākumus spēja atkārtot vindsērfingisti.

Jānis Preiss jau otro gadu pēc kārtas turpina ieņemt pirmo vietu Formula Windsurfing pasaules ranga tabulā. Kopvērtējumā viņš izcīnīja 1. vietu Eiropas kausā un pasaules čempionātā Master grupā. Arvien labāki ir viņa rezultāti arī Eiropas un pasaules čempionātos. Savu panākumu atkārtot izdevās arī Vitai Matīsei – 1. vieta pasaules čempionātā Raceboard klasē, Ilonai Grīnbergai 2. vieta. Jaunieši Techno 293 klasē aktīvi piedaījās augsta mēroga sacensībās. Aleksandra Kaupa izcīnīja 4. vietu U15 grupā pasaules čemionātā. ISAF deva iespēju Latvijas sportistei Ketijai Birzulei
piedalīties Pasaules Jaunatnes olimpiādē Nandzjiņā, kur viņa godam izcīnīja 12. vietu. Ketija un vēl vairāki vindsērfingisti ir uzsākuši aktīvu gatavošanos olimpiskajā RSX disciplīnā.

2014. gadā tika aizvadīts pirmais Olimpiskās atlases posms – Pasaules čempionāts Santanderā. Tajā piedalījās Rihards Akmentiņš un Kristaps Keidāns RSX klasē un Ričards Zvilna Laser klasē. Šajā reizē tomēr rezultāti bija pieticīgi un olimpiskie normatīvi netika sasniegti. Visi šie sportisti turpina trenēties un piedalīsies šī gada Olimpiskajās atlases sacensībās.

Labus rezultātus uzrāda jaunie sportisti švertlaivu klasēs. Mārtiņš Atilla izcīnīja 1. vietu Optimist klasē kadetu grupā atklātajā Somijas čempionātā. Laser Europa Cup Estere Kumpiņa izcīnīja 2. vietu, Alens Bilde 3. vietu. Sportisti krāj starptautisko sacensību pieredzi un piedalījās arī Pasaules un Eiropas čempionātos Laser klasē, ISAF Youth World Ch., Polijas čempionātā Optimist klasē un citās plaši pārstāvētās sacensībās Baltijas valstīs, Eiropā un ASV.

Dalība sacensībās bija iespējama arī pateicoties Latvijas Zēģelētāju savienības atbalstam. Ar aktīvu federācijas darbu tika panākts ievērojams valsts finansējuma palielinājums, kā arī dalība vairākās starptautiskajās programmās. Šogad ir paredzēti starti Pasaules čempionātā Optimist kasē un jauniešu Pasaules un Eiropas čempionātos Laser un Laser 4.7 klasēs.

Īpašs notikums 2014. gadā bija Platu 25 klases uzplaukums. Pieredzējuši un aktīvi sportisti iepirka vairākas jahtas un izvērsa aktīvu treniņu un sacensību darbu. Tagad jahtu skaits pārsniedz 12, tā ir viena no daudzskaitlīgākajām ķīļjahtu klasēm Latvijā. Likumsakarīgi ir izveidota klases asociācija, februārī tā tika uzņemta LZS sastāvā un šogad notiks Latvijas čempionāts un vairāki kausa posmi.

Lielu pateicību par atbalstu jāsaka IZM, LOK, LSFP un citiem sadarbības partneriem.
Īpašs paldies ziedotājiem par atbalstu jaunatnes burāšanai.

Spraigā konkurencē starp citām federācijām, par veiktajām aktivitātēm 2014. gadā ir saņēmusi finansējuma palielinājumu un tādēļ ir sagaidāms, ka iesāktie darbi tiks veiksmīgi turpināti un cerēsim uz labiem rezultātiem 2015. gadā. Lielisks sākums bija šajā mēnesī aizvadītajā Eiropas čempionātā ledusburāšanā DN klasē, kur 3. vietu sasniedza Madars Alviķis. Tas ir viens no augstākajiem Latvijas sportistu sasniegumiem šajā disciplīnā.

LZS 2015. GADA BUDŽETA projekts

 

 

Atlikums uz 2015.gada 01.01.
Swedbank Valsts Kase,
31998 Eur      
7942 Eur
Kopā: 39940 Eur
Plānotie Ieņēmumi:

 

Nr.

p.

k.

 

Avots

 

Mērķis

 

Summa

1. Dotācijas no valsts

budžeta:

1.1. LOK Olimpisko sporta veidu federācijām. 19,800
1.2. LSFP, IZM Sporta aktivitātēm un augstu sasn. sports. 18,838
1.3. LSFP, IZM Starptautisku sacensību rīkošana. 11,047
1.4. LSFP Treneru darba algām. 32,747
2. Biedru naudas Biedri un asociētie biedri 4,412
3. Kvalifikācijas komisija CSDD samaksa par eksāmeniem. 7,000
4. Dalības maksa Latvijas čempionāts jūras jahtām. 1,230
5. Ziedojumi Jahtklubu darbības un jaun. sporta atbalst. 25,000
6. Pašvaldību finansējums RD finansējums dalībai sacensībās. 1,290
KOPĀ: 121,364

 

Izdevumi:

N.p. Mērķis Summa
1. Dalība starptautiskās organizācijās (Techno, RSX). 400
2. Latvijas izlases un jauniešu dalībai sacensībās 21,780
3. Eiropas čempionāts Techno 293 klasē. LSFP, IZM finansējums. 11,047
4. Latvijas čempionāts jūras jahtām, jauniešiem, vindsērfingā.

Latvijas kauss

4,500
5. Finansējums jahtklubiem sacensību rīkošanai un dalībai

sacensībās (ziedojumos saņemtie līdzekļi).

25,000
6. Apbalvojumi, medaļas. 950
7. Finansējums dalībai sacensībās (RD finansējums, DN PČ). 1,290
8. Dalība ISAF konferencē. 1,800
9. Kvalifikācijas komisija. 4,150
10. Izdevumi grāmatvedībai, administratīvie izdevumi. 2,700
11. Treneru darba alga. 32,747
12. Darba alga. 15,000
KOPĀ: 121,364

 

Amata apraksts

Amata nosaukums                LZS ģenerālsekretārs
Pakļautība                              LZS valde
Profesiju klasifikatora kods 1114 01

I. Darbinieka pienākumi

1.Ģenerālsekretārs ir pakļauts LZS Valdei.
2. LZS grāmatvedības uzskaite un kārtošana pārraudzība un organizēšana atbilstoši normatīvajiem aktiem.
2.1. Koordinēt LZS grāmatvedības kārtošanu, grāmatvedībai nepieciešamo dokmentu iesniegšanu.
2.2. Koordinēt LZS gada pārskatu sagatavošanu.
2.3. Atbilstoši dotajiem uzdevumiem, sagatavot rēķinus un nodot apmaksai.
2.4. Sagatavot rēķinus par pakalpojumiem.
2.5. Savākt un apkopot dalīborganizāciju atskaites par finanšu līdzekļu izlietojumu.
2.6. Veikt skaidras naudas saņemšanu un uzskaiti.
3. LZS biedru uzskaite un lietu kārtošana.
3.1. Veikt LZS biedru uzskaiti.
3.2. Apkopot dalīborganizāciju pieteikumus un sagatavot burāšanas kalendāru.
3.3. Plānot un sagatavot LZS budžeta projektu.
3.4. Saskaņā ar apstiprinātām formām veikt dalīborganizāciju atskaišu sagatavošanu.
3.5. Atbilstoši uzdevumiem, organizēt LZS pasākumus, tikšanās ar citu organizāciju pārstāvjiem.
4. LZS lietvedības kārtošana un sarakstes organizēšana.
4.1. Veikt izejošo un ienākošo vēstuļu reģistrāciju.
4.2. Nodrošināt informācijas apmaiņu, sagatavot korespondenci ar LZS komisijām un biedriem, partneriem, valsts institūcijām un burātājiem.
4.3. Pārsūtīt dalīborganizācijām, valdes locekļiem un iesaistītajām personām uz LZS e-pastu saņemto informāciju.
4.4. Kompetences ietvaros sniegt konsultācijas interesentiem par LZS, burāšanu u.c.
4.5. Nodrošināt regulāru komunikāciju un konsultācijas ar IZM, LOK, LSFP, ISAF un citām burāšanas sporta organizācijām Igaunijā, Lietuvā un Nordic grupas valstīs.
4.6. Pieņemt informāciju, sagatavot un ievietot aktualitātes ww.sailinglatvia.lv.
4.7. Nosūtīt informāciju par burāšanas dzīves notikumiem medijiem.
4.8. Atbilstoši uzdevumiem, sagatavot prezentācijas par LZS darbu un projektiem, veikt analīzi par LZS darbību.
4.9. Atbilstoši uzdevumiem, vadīt un koordinēt mājas lapas programmēšanas procesu, ievadīt tekstus, fotogrāfijas, pievienot failus.
4.10. Pieprasīt no treneriem, saņemt, pārbaudīt un akceptēt vai noraidīt LZS treneru mācību darba uzskaites žurnālus.
4.11. Organizēt un piedalīties Darba devēja organizētos un norādītos pasākumos, kas saistīti ar burāšanas sportu un tā popularizēšanu, tajā skaitā konferencēs, izstādēs, ballēs, reprezentatīvos pasākumos.
5. Biedru pilnsapulču un Valdes sēžu sagatavošana, protokolēšana.
5.1. Organizēt LZS valdes sēdes un pilnsapulces, telpas, izsūtīt uzaicinājumus, apkopot darba kārtības materiālus, veikt valdes sēžu protokolēšanu.
5.2. Atbilstoši uzdevumiem, organizēt elektroniskos balsojumus.
5.3. Izsūtīt pilnsapulču protokolus un publicēt valdes sēžu protokolus mājas lapā.
6. Līgumu slēgšana LZS vārdā atbilstoši valdes dotajam pilnvarojumam saimnieciskās un organizatoriskās darbības nodrošināšanai.
6.1. Atbilstoši dotajiem uzdevumiem, sagatavot ziedojumu un sponsorēšanas līgumus, sadarbības, darba, autoratlīdzības un citus līgumus.
6.2. Sagatavot gada atskaites LSFP, IZM un LOK.
6.3. Sagatavot ikmēneša atskaites, finansējuma pieprasījumus un atskaites dokumentus par LZS izmantotajām dotācijām LSFP, IZM un LOK.