2012.g. pilnsapulces

Tēma Kopsapulču protokoli | 0
Biedrības „Latvijas Zēģelētāju savienība”

pilnsapulces protokols Nr. 1.

2012. gada 17. martā Rīgā, Šampētera iela 139A.

Sēdes vadītājs: A. Dāle
Protokolē: J. Ailis

Piedalās:
Pilnvarotie dalīborganizāciju pārstāvji:
N. Mačukāns, M. Kalns, A. Ozols, J. Tērauds, L. Gailis, K. Kanska, P. Bormanis, R. Millers, E. Kanskis, Z. Goldmanis, A. Buls, R. Mickēvičs, U. Kalmanis, Z. Antapsons, A. Civjans, J. Ailis, D. Zīraps, S. Backāns.
Valdes locekļi:
A. Dāle, V. Romans, M. Kalniņš,
Dalīborganizāciju pārstāvji:
A. Rozins, Ē. Vēvelis, J. Grīslis, A. Remess, Ģ. Avotiņš, G. Eistreiķis, A. Ūdris, G. Šteinerts, O. Rancāns, A. Ašeradens, G. Rozenfelds, E. Leimanis, V. Alviķis, A. Zirdziņš.

Darba kārtība:

1. LZS prezidenta ziņojums par LZS darbību un galvenajām aktivitātēm 2011. gadā.
2. Revīzijas komisijas ziņojums par 2011. gada pārskatu.
3. 2011. gada pārskata un revīzijas komisijas ziņojuma apstiprināšana.
4. LZS prezidenta ziņojums par LZS prioritātēm un darbības plānu 2012. gadā.
5. 2012. gada budžeta apstiprināšana.
6. LZS statūtu grozījumu apstiprināšana.
7. LZS prezidenta, ģenerālsekretāra un valdes vēlēšanas.
8. LZS revīzijas komisijas vēlēšanas.
9. Noslēguma jautājumi.

J. Ailis ziņo, ka pilnsapulcei reģistrējušies 20 dalīborganizāciju pārstāvji, viena pilnvara atzīta par nederīgu. Biedru sapulce ir lemttiesīga, ierosina sākt sapulci.

A. Buls ierosina pilnsapulcē izskatīt Stirnu Raga jahtkluba iesniegumu par 2011. gada 14. jūlija valdes lēmuma 3.1. atcelšanu. M. Kalniņš norāda, ka dalīborganizācijām nav bijusi iespēja laicīgi to izskatīt, tāpēc lūdz balsot par iesnieguma iekļaušanu apspriešanai noslēguma jautājumos, un vajadzības gadījumā lemt par ārkārtas pilnsapulces sasaukšanu.
Balsojums. Par – 10, pret – 5, atturas – 4.

1. LZS prezidenta ziņojums par LZS darbību un galvenajām aktivitātēm 2011. gadā.

A. Dāle ziņo par 2010. gada galvenajiem notikumiem.
Tika organizēts Micro klases Pasaules čempionāts Usmā, 145 dalībnieki no 7 valstīm, Eiropas čempionāts Formula Windsurfing klasē Liepājā, 98 dalībnieki no 19 valstīm.
Decembrī Latvijas izlases sportisti piedalījās Pasaules čempionātā Pertā RS:X un Laser Radial klasē. A. Aile uzrādīja 39. rezultātu starp valstīm olimpiskajā ieskaitē, R. Akmentiņš – 44. vietu. 2011. gadā tika sarīkoti 10 Latvijas čempionāti, rekordskaits 113 dalībnieku bija Baltijas kausa posmā vindserfingā, Jūrmalā tika rīkota Latvijas Jaunatnes olimpiāde.
Latvijas sportisti piedalījās pasaules čempionātos arī citās klasēs – DN klasē M. Alviķis 10. vieta, Techno 293 klasē jauniešiem San Francisko, Formula Windsurfing klasē Puerto Rico, Topcat pasaules čempionātā Austrijā, pasaules čempionātā Formula Windsurfing klasē Master grupā un Eiropas čempionātā RSX klasē, Bulgārijā.
Tika atsākts tiesnešu kolēģijas darbs. Turpmāk tai būs konstruktīvi un profesionāli jāizskata apelācijas un citi strīdīgi jautājumi, kas saistīti ar burāšanas sacensību noteikumiem.
Neskatoties uz sarežģīto ekonomisko situāciju valstī, iespēju robežās ir bijusi sadarbība ar sponsoriem HansaWorld Micro klases pasaules čempionātā, Eiropas čempionāta vindserfingā atbalstītājs AKZ un sadarbības partneris Lufthansa, kura nodrošināja izdevīgas cenas dalībniekiem inventāra pārvadāšanai. Šāds sadarbības līgums ir parakstīts arī 2012. gada pasaules čempinātam Formula Windsurfing klasē. Ievērojams atbalsts un laba sadarbība 2011. gadā bija ar LOK un IZM šo sacensību rīkošanai.
Ar IZM un LSFP finansējumu 2011. gadā tika nodrošināts treneru darbs 5 jahtklubos jauniešu un olimpiskajās jahtu klasēs. LZS pieņēma kritērijus treneru darba vērtēšanai.
2011. gadā veiksmīgi strādāja kvalifikācijas komisija, tās locekļi aktīvi piedalījās jaunu jahtu vadītāju kvalifikācijas MK noteikumu izstrādē.

2. Revīzijas komisijas ziņojums par 2011. gada pārskatu.

J. Ailis iepazīstina ar revīzijas komisijas locekļa V. Brieža iesniegto ziņojumu.
U. Kalmanis ierosina turpmāk pārskatāmāk uzrādīt izdevumu pozīcijas, salīdzināt tās ar plānotajām.

3. 2011. gada pārskata un revīzijas komisijas ziņojuma apstiprināšana.

Pilnsapulces dalībniekiem jautājumi un piebildes par gada pārskatu un revīzijas komisijas ziņojumu nav.

Lēmums. 3.1. Apstiprināt Latvijas Zēģelētāju savienības 2011. gada pārskatu un revīzijas komisijas ziņojumu.
Balsojums. Par – 19, pret – 0, atturas – 0.

4. LZS prezidenta ziņojums par LZS prioritātēm un darbības plānu 2012. gadā.

A. Dāle ziņo par prioritātēm 2012. gadam:
– olimpisko spēļu kvalifikācija, ko LZS līdzfinansē iespēju robežās. Marta beigās Kadisā par vietu olimpiskajās spēlēs vindsērfinga cīnīsies R. Akmentiņš un citi sportisti. A . Ailei Laser Radial klasē kvalifikācija ir Pasaules čempionātā maijā, Vācijā.
– Liepājā, no 20. – 26. augustam notiks Pasaules čempionāts Formula Windsurfing klasē. Ir atrisināts sponsoru nodrošinājums un IZM līdzfinansējums.
– Liepājā, no 6. – 8. jūlijam notiks Latvijas olimpiāde 6 jahtu klasēs.
– Latvijas čempionāti 11 jahtu klasēs. Tiem jābūt organizētiem saskaņā ar noteikumiem un Latvijas čempionātiem noteiktajiem kritērijiem un kvalitatīvu tiesnešu darbu. Latvijas čempionāts DN klasē jau tika veiksmīgi aizvadīts no 10. – 11. martam Ķīšezerā.
– tiek nodrošināts treneru darbs klubos. Ja būs iespēja slēgt līgumus turpmāk, ir izstrādāti kritēriji, pēc kuriem pašreizējie un arī citi treneri varēs pretendēt uz treneru vietām.
– mārketings un burāšanas sporta atpazīstamības veicināšana, jaunas mājas lapas izstrāde un darbība sociālajos tīklos.

5. 2012. gada budžeta apstiprināšana.

J.Ailis iepazīstina ar LZS valdes iesniegto 2012. gada budžeta projektu. Atlikums kontos uz 2011. gada 1. janvāri ir 12120 Ls. Ieņēmumu daļā paredzētas dotācijas 10503 Ls apmērā no LOK un LSFP federācijas darba nodrošināšanai, programmas Londona 2012 un citu federācijas aktivitāšu nodrošināšanai. Dotācijas ir piešķirtas treneru darba algām līdz 30. septembrim 18575 Ls un starptautisku pasākumu rīkošanai – 12015 Ls. Ieņēmumi no biedru naudas paredzēti 1600 Ls, no kvalifikācijas komisijas darbības 4000 Ls, no ziedojumiem 7520 Ls. Kopējie ieņēmumi 2012. gadā plānoti 55013 Ls.
Izdevumu daļā plānotas dalības maksas starptautiskajās asociācijās 354 Ls, finansējums olimpiskajai atlasei 4768 Ls, burāšanas sacensību organizēšanai un dalībai tajās 14158 Ls, kvalifikācijas komisijas izdevumi 1400 Ls, mārketingam un jaunai mājas lapai 1015 Ls, grāmatvedības kārtošanai un administratīviem izdevumiem 1529 Ls, darba algai un sociālajām iemaksām 5220 Ls. Kopā 54744 Ls.

Lēmums. 5.1. Apstiprināt Latvijas Zēģelētāju savienības 2012. gada budžetu.
Balsojums: Par – 19, pret – 0, atturas – 0.

6. LZS statūtu grozījumu apstiprināšana.

J. Ailis ziņo par biedru iesniegtajiem statūtu grozījumiem. Tie tika apspriesti valdē un nodoti apstiprināšanai pilnsapulcē.
Lēmums.
6.1. Pievienot 5.1.2.1. punktu sekojošā redakcijā: “kandidātu saraksts rakstveidā iesniedzams LZS izpildinstitūcijai ne vēlāk kā divas nedēļas līdz valdes vēlēšanām.”
Balsojums: Par – 18, pret – 0, atturas – 1 .

6.2. Izteikt 6.2. punktu sekojošā redakcijā: “Struktūrvienības darbību, tiesības un pienākumus, kā arī attiecības ar LZS regulē struktūrvienības nolikums, ko apstiprina LZS valde.”
Balsojums: Par – 18, pret – 0, atturas – 1.

6.3. Svītrot 7.12.2. punktu: “izveido komisijas un apstiprina to darbības nolikumus, kā arī katru gadu apstiprina komisiju personālsastāvu un katru gadu nākošā gada darba plānu;”
Balsojums: Par – 18, pret – 0, atturas – 1.

6.4. Izteikt 8.8. punktu sekojošā redakcijā: “Valdes loceklis pilda savus pienākumus bez atlīdzības un nevar saņemt atalgojumu par pastāvīgu darbu LZS struktūrās, izņemot honorāru par konkrētu LZS organizētu pasākumu organizēšanu vai vadīšanu.”
Balsojums: Par – 16, pret – 0, atturas – 3.

6.5. Apstiprināt jauno Latvijas Zēģelētāju savienības statūtu redakciju kopumā.
Balsojums: Par – 19, pret – 0, atturas – 0.

7. LZS prezidenta, ģenerālsekretāra un valdes vēlēšanas.

A. Dāle informē, ka valde tika ievēlēta 2008. gada rudenī. Starp valdes locekļiem tika sadalītas atbildības jomas apakškomisijās, kas veica sagatavošanas darbu, un sagatavoja lēmumus valdei. Esam saņēmuši ziedojumus un piesaistījuši sponsorus. Dalīborganizācijās, kurās notiek darbs ar jauniešiem, tika apmaksāts treneru darbs un iegādāti 4 optimisti. Turpmāk iesaku turpināt iesākto, valdei noteikt startēģiskās prioritātes nākamajiem 4 – 8 gadiem, un veltīt darbu Latvijas burāšanas attīstībai kopumā.

Latvijas Zēgēlētāju savienības prezidenta amatam izvirzīts A. Dāle.

Lēmums. 7.1. Par savienības prezidentu apstiprināts Ansis Dāle.
Balsojums.
Par – 19, pret – 0, atturas – 0.

Latvijas Zēģelētāju savienības ģenerālsekretāra amatam izvirzīti M. Kalniņš un Ģ. Fišers – Blumbergs.

Lēmums. 7.2. Ar balsu vairākumu Mārcis Kalniņš ievēlēts par savienības ģenerālsekretāru.
Balsojums. Par M. Kalniņu – 17.
Par Ģ. Fišeru – Blumbergu – 2.

Sešu valdes locekļu vēlēšanām izvirzīti A. Ašeradens, Ģ. Avotiņš, S. Backāns, Ģ. Fišers – Blumbergs, E. Kanskis, A. Ozols, V. Romans, J. Tērauds, Ē. Vēvelis, V. Krupovičs, A. Buls, N. Mačukāns.

Lēmums. 7.3. Par savienības valdes locekļiem ievēlēti A. Ašeradens, Ģ. Fišers – Blumbergs, V. Romans, J. Tērauds, Ē. Vēvelis un S. Backāns.
Balsojums. 1. kārtā balsu vairākumu saņem A. Ašeradens, Ģ. Fišers – Blumbergs, V. Romans, J. Tērauds, Ē. Vēvelis.
2. un 3. kārtā neviens no kandidātiem neigūst balsu vairākumu.
4. kārtā par S. Backānu – 10 balsis, par E. Kanski – 9 balsis.

8. LZS revīzijas komisijas vēlēšanas.

J. Ailis informē, ka Ģ. Fišers – Blumbergs pēc ievēlēšanas valdē vairs nevar pildīt revīzijas komisijas locekļa amatu. A. Vētra un V. Briedis ir izteikuši vēlēšanos turpināt darbu.

Lēmums. 8.1. Apstiprināt A. Vētras un V. Brieža kandidatūru revīzijas komisijā.
Balsojums. Par – 18, pret – 0, atturas – 1.

Tiek izvirzīti kandidāti E. Kanskis, U. Kalmanis un D. Zīraps.

Lēmums. 8.2. Apstiprināt U.Kalmani par revīzijas komisijas locekli.
Balsojums. Par E. Kanski – 6. Par U. Kalmani – 10. Par D. Zīrapu. – 3.

9. Noslēguma jautājumi.

G. Šteinerts informē par gaidāmo Baltic Sea Cruising Network konferenci un aicina jahtklubus uzņemt pasākuma dalībniekus savos klubos un parādīt to iespējas, Konference sāksie 7. septembrī Andrejostas jahtklubā un līdz 9. septembrim 20 cilvēku grupa iepazīsies ar Usmas jahtklubu un jahtu ostām Ventspilī, Rojā, Mērsragā un Engurē.

U. Kalmanis informē par gaidāmo STI konferenci Rīgā, no 16. – 17. novembrim Radisson Blu viesnīcā, kurā gaidāmi ap 350 delegāti no 35 valstīm. Tur būs gan pilsētu delegācijas, gan burāšanas mācību organizācijas. Vēlams, lai arī kāda no LZS organizācijām šajā konferencē piedalītos. Sponsori ir AirBaltic, Live Riga.

G. Šteinerts informē par interneta mājas lapu www.marinaslatvia.lv. Angļu valodā tajā ir apkopota informācija par jahtu ostām Latvijā un lūdz dalīborganizācijas to papildināt.

G. Šteinerts informē par MK noteikumu izstrādes gaitu jahtu vadītāju kvalifikācijas iegūšanai. Pēc diskusijām ar CSDD, Jūras administrācijas, Satiksmes ministrijas un LZS pārstāvjiem, pašlaik jauno MK noteikumu projekts ir izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē, kur vēl ir iespējami labojumi. Projektā ir precizēti ūdeņu klasifikācijas jēdzieni. Nacionālās vadītāju apliecības paredzētas motorizētajiem kuģošanas līdzekļiem līdz 12m garumam. Starptautiskajām jahtu vadītāju apliecībām būs 4 pakāpes. Lai paaugstinātu kvalifikāciju, ir saglabātas līdzšinējās prasības jūras prakses jūdžu daudzumam. Eksāmenos piedalīsies SCDD un LZS pārstāvji. Eksternu variants vairs nav paredzēts. Visām kvalifikācijām būs tiesības braukt uz atpūtas kuģiem līdz 24m. Pārejas noteikumos līdz 2013.g. 1. janvārim tiks saglabāta iepriekšējā LZS jahtu vadītāju apliecību izdošanas kārtība

J. Tērauds informē par Kuivižu ostā ar LZS atbalstu izveidoto J. Kanska burāšanas muzeju un ielūdz iebraukt apskatīties, kā arī aicina burātājus veidot savus materiālus pastāvīgai vai pagaidu ekspozīcijai.

G. Šteinerts informē par jahtas “Mārupe” nelaimes gadījuma izmeklēšanas rezultātiem. To izmeklēja Transporta nelaimes gadījumu izmeklēšanas birojs. LZS sniedza pieprasīto informāciju un piedalījās izmeklēšanas rezultātiem veltītajā prezentācijā. Konkrēts slēdziens un secinājumi tajā nebija, līdz šim nav arī nelaimes gadījuma izmeklēšanas ziņojuma.
Kvalifikācijas komisijas nolikumā ir veiktas izmaiņas par tās piedalīšanos nelaimes gadījumu izmeklēšanā, tomēr šis nolikums būs spēkā tikai līdz gada beigām, kad, saistībā ar jauno MK noteikumu stāšanos spēkā, tas būs jāpārstrādā pilnībā. G. Šteinerts norāda, ka nepieciešams stingrāk kontrolēt jahtu drošības aprīkojumu, tā kontrolei iesaistīt tehniskās komisijas, kā arī izstrādāt drošības pasākumu kodeksu.

M. Kalniņš ierosina apspriest jautājumus, kas pēdējās dienās ir iesniegti pilnsapulcei, lai saprastu lietas būtību, un, ja nepieciešams, varētu izziņot ārkārtas pilnsapulci.
E. Kanskis uzskata, ka visi šie iesniegumi ir pretrunā ar sacensību noteikumiem un atstāj sapulci.

A. Buls iepazīstina ar Stirnu Raga jahtkluba iesniegumu, kurā lūdz atcelt valdes 2011. g. 14. jūlija lēmumu 3.1. par, ar sacensību noteikumiem saistītu jautājumu izlemšanu nodot tiesnešu kolēģijai, un pauž viedokli, ka tālākā tiesnešu kolēģijas rīcība, 3. augustā pieņemot lēmumu Nr. 2/2011 ir pretrunā ar BSN 71. punktu. A. Buls uzskata, ka 69. noteikuma izskatīšanas procedūra bija pretrunā ar Judge Manual noteikto kārtību, un lūdz anulēt arī šo lēmumu.
M. Kalniņš iebilst, ka A. Bula pieminētie sacensību noteikumu punkti šīs izskatīšanas laikā nebija piemērojami, noteikumos ir aprakstīts kā tiek izskatīta 69. noteikuma izskatīšana. No sacensību noteikumu viedokļa nacionālā autoritāte neko nebija pārkāpusi, un tas, ka tiesnešu kolēģija izskata ar sporta noteikumiem saistītos jautājumus, ir normāli. Valdē ir dažādi cilvēki ar dažādu sacensību noteikumu zināšanu līmeni, un tāpēc šie jautājumi ir jāizskata kompetentiem cilvēkiem. A. Rozins brīdina, ka pat sarunas par jebkādām izmaiņām ir sacensību noteikumu pārkāpums un jebkuras diskusijas par sacensību noteikumu pārkāpumiem pēc nacionālās autoritātes lēmuma pieņemšanas vairs nedrīkst būt. Pārkāpums ir bijis, to izskatīšanas laikā atzina arī A. Buls.
N. Mačukāns iebilst, ka Latvijā ir par maz tiesnešu, šogad melnos mačus tiesās 3 tiesneši.
A. Rozins norāda, ka šogad 2 tiesneši ir iesnieguši dokumentus kvalifikācijas paaugstināšanai un aicina arī citus tiesnešus to darīt.

N. Mačukāns iebilst arī par citu 69. noteikuma izskatīšanas pārkāpumu 2010. gadā par V. Alviķi. Tas attiecas tikai uz dalībniekiem, tāpēc V.Alviķim nevarēja piemērot šādu sodu.

A. Rozins norāda, ka arī tiesneši ir uzskatāmi par sacensību dalībniekiem. V. Alviķis iebilst, ka tajā reizē viņš nebija tiesnesis, bet organizācijas vadītājs, kas kārtoja tehniskos jautājumus un nebija uzaicināts ne uz tiesnešu kolēģiju, ne uz izskatīšanu valdes sēdē. M. Kalniņš uzskata, ka lēmums pieņemts pamatoti, jo organizators nepildīja nacionālās autoritātes prasības par sacensību organizēšanu, tādēļ nav šaubu, ka tā var liegt tam turpināt organizēt sacensības.

A. Buls lūdz pilnsapulci balsot, vai šo jautājumu izskatīšanai ir jāsasauc ārkārtas pilnsapulce.
M. Kalniņš lūdz balsot.
Balsojums. “Par” – 1 (Stirnu Raga jahtklubs).

 

Pilnsapulces beigas plkst. 14.30

Sēdes vadītājs                                                                                                                         Ansis Dāle

Protokolēja                                                                                                                              Juris Ailis

 

Biedrības „Latvijas Zēģelētāju savienība”

pilnsapulces protokols Nr. 2.

2012. gada 10. maijā Rīgā, Grostonas ielā 6b.
Sapulces sākums plkst. 17.30.

Sēdes vadītājs: A. Dāle
Protokolē: J. Ailis

Piedalās:
Pilnvarotie dalīborganizāciju pārstāvji:
N. Mačukāns, Z. Antapsons, J. Ailis, D. Zīraps, A. Rozins, M. Kalniņš, O. Rancāns, J. Grīslis.
Valdes locekļi:
A. Dāle, V. Romans, J. Tērauds, Ē. Vēvelis.
Dalīborganizāciju pārstāvji:

Darba kārtība:

1. LZS statūtu grozījumu apstiprināšana.
2. Dažādi. Jaunu biedru uzņemšanas kritēriji.

J. Ailis ziņo, ka pilnsapulcei reģistrējušies 12 dalīborganizāciju pārstāvji. Biedru sapulce ir lemttiesīga, ierosina sākt sapulci.

1. LZS statūtu grozījumu apstiprināšana.

M. Kalniņš paskaidro, ka UR ir norādījis uz statūtu neatbilstību biedrību un nodibinājumu likuma prasībām, nedrīkst ierobežot biedru balstiesības, tādēļ jāizslēdz statūtu 7.2.p. pēdējais teikums.
M. Kalniņš ierosina izmainīt 4.6.p. Ja biedrs nav samaksājis biedru naudu līdz 1. martam, to var izslēgt no LZS ar valdes lēmumu.
Ja valdes izslēdz biedru, tas var atjaunot savu dalību LZS, samaksājot biedru naudu un saņemot labvēlīgu valdes lēmumu.
Lēmums.
1. Apstiprināt jauno LZS statūtu redakciju kopumā.
Balsojums. Par – 12, pret – 0, atturas – 0.

2. Jaunu biedru uzņemšanas kritēriji.

M. Kalniņš izklāsta savu viedokli par jahtklubu definīciju un iepriekšējiem lēmumiem par jaunu biedru uzņemšanu. Ierosina uzsākt diskusiju, lai līdz nākošajai pilnsapulcei nonāktu pie vienota lēmuma par kritērijiem.
Visi burātāji (ap 700 – 800 cilvēku) ir biedri savos jahtklubos, un jahtklubi pārstāv viņu intereses,bet daļa no viņiem, kas pārstāv noteiktas starptautiski atzītas vai nacionālas klases ir izveidojuši asociācijas. Lai visi burātāji tiktu pārstāvēti federācijā, pietiek ar jahtklubiem. Tādejādi asociācijām būtu jānosaka atšķirīgs statuss. A. Dāle piebilst, kā līdzīga sistēma strādā Dānijā.
A. Rozins ierosina, ka jahtkluba kritērijiem būtu pietiekami ar 10 jahtām, no kurām pusei jābūt Jūras reģistrā, pārējām – ar asociāciju mērgrāmatām. Asociācijām jāpārstāv sava klase LZS ar klases noteikumiem un reģistrētām jahtām Latvijā. Tādejādi LZS var koordinēt klašu darbību sacensību rīkošanā un citos gadījumos.
M. Kalniņš uzskata, ka biedri jādiferencē un asociētiem biedriem vēlams noteikt simbolisku biedru naudu, motivēt klašu burātājus apvienoties savā domubiedru grupā, bet neuzspiest tos pašus principus, kas ir jahtklubiem.
M. Kalniņš piebilst, ka biedru nauda jahtlkubiem ir jāpaaugstina, lai ar tām varētu nodrošināt LZS pašu funkcijas. Tam katru gadu tiek izlietoti 6-7 tūkst. Ls.
A. Dāle uzskata, ka valdei jahtklubs jāuztver kā klients, kas to ir ievēlējis, un tā pārstāv viņa intereses, un, jo vairāk tas samaksā LZS, jo vairāk ir jāsaņem pretī. Valdē ir darba grupa, kas ir atbildīga par darbu ar dalīborganizācijām, tai jāstrādā pie kritēriju apkopošanas.
Klātesošie domā, ka jānosaka samaksa par dažādiem pakalpojumiem. Mērgrāmatām varētu pievienot nelielu maksu, kas nonāk LZS. A. Rozins ierosina, lai katram sportistam būtu federācijas licence. N. Mačukāns ierosina izdot licences caur klubiem. J. Tērauds uzskata, ka jāapzina, cik mums ir laivas un biedri.

Lēmums. 2.1. Valdei izstrādāt priekšlikumus par biedru un asociēto biedru statusu, biedru naudu, sagatavot priekšlikumus apstiprināšanai kārtējā LZS pilnsapulcē. Atbildīgajam M. Kalniņam regulāri informēt valdi.
Balsojums. Par – 12, pret – 0, aturas – 0.

2.2. Pieprasīt informāciju no jahtklubiem un asociācijām par aktuālo biedru skaitu un jahtu sarakstus. Atbildīgais J. Ailis.
Balsojums. Par – 12, pret – 0, aturas – 0.

Pilnsapulces beigas plkst. 18.30

Sēdes vadītājs                                                                                                           Ansis Dāle
Protokolēja                                                                                                               Juris Ailis

 

 

Biedrības „Latvijas Zēģelētāju savienība”

pilnsapulces protokols Nr. 3.

 

2010.gada 2. novembrī, Engurē.
Sēdes sākums plkst. 19.00.

Sēdes vadītājs: A. Dāle Piedalās:

Pilnvarotie dalīborganizāciju pārstāvji:
A.Rozins, K.Kanska, I. Lakšs, A. Ozols, Ģ. Avotiņš, O. Rancāns, E. Kanskis, N. Mačukāns, Z. Goldmanis, Ģ. Brambergs.

valdes locekļi:
A.Dāle, S. Backāns, Ģ. Fišers-Blumbergs, P. Vēvelis, J. Tērauds, V. Romans, A. Ašeradens.

Dalīborganizāciju pārstāvji:
V.Krupovičs

Darba kārtība:
  1. Par biedru naudas apmēru 2013.
  2. Jaunu biedru uzņemšanas kritēriji.
  3. gada sacensību kalendāra apspriešana.
  4. Par gatavošanos The Tall Ships Races
1.Par biedru naudas apmēru 2013.

Ģ. Fišers – Blumbergs iepazīstina ar valdes virzītajām izmaiņām biedru naudas apmēram 2013. gadam, paskaidro izmaiņu būtību un iemeslus.
A. Rozins jautā par tiesībām asociētajiem biedriem, vai tie var būt komercstruktūras? Apgalvo, ka pēc BSN tikai biedri, nevis asociētie biedri var piedalīties sacensībās, un , ka Latvijas likumdošana nosaka, ka biedri ir tikai tie, kam ir balstiesības. E. Kanskis piebilst, ka asociētie biedri nedrīkst patstāvīgi rīkot sacensības.
O. Rancāns jautā, kāda jēga vispār būt asociētiem biedriem? J. Tērauds ierosina piestrādāt pie juridiskiem terminiem statūtos.
Ģ. Fišers – Blumbergs norāda, ka asociēto biedru tiesības ir norādītas statūtos, jauni jahtklubi uzreiz nevarēs kļūt par biedriem LZS, tiem ir paredzēts būt par asociētajiem biedriem uz pārbaudes laiku.
S. Backāns norāda, ka iepriekš izskanējušais ir kļūdaini. Par asociētajiem biedriem var būt ne tikai biedrības, bet arī privātpersonas un citas organizācijas. K. Kanska norāda, ka biedrību un nodibinājumu likuma 29. pants nosaka tiesības piedalīties LZS darbā asociētiem To pierāda tas, ka LZS statūti ir apstiprināti Uzņēmumu reģistrā.
Ģ. Avotiņš izsaka cerību, ka biedru naudas apmēra samazināšana asociētiem biedriem palielinās asociēto biedru skaitu, un LZS darbībā iekļausies dažādas organizācijas.
Klātesošie apstiprina, ka pilnsapulces iepriekš pieņemtais lēmums par Optimist asociācijas atbrīvošanu no biedru maksas paliek spēkā.

 

Lēmums.  1.1. Apstiprināt biedru naudu 2013. gadam:

  • biedriem 150 Ls;
  • asociētiem biedriem 50 Ls apmērā.

Balsojums. Par – 11, atturas – 2, pret – 0

2.Jaunu biedru uzņemšanas kritēriji.

Ģ. Fišers – Blumbergs iepazīstina ar valdes projektu par jaunu biedru uzņemšanas kritērijiem. Valde lūdz pilnsapulces apstiprinājumu valdes statūtos noteiktās funkcijas biedru uzņemšanai izpildes kārtībai. Kritēriji ir izveidoti stingrāki, tie paredz pārbaudes laika posmu līdz 3 gadiem jauniem biedriem.
A. Rozins uzsver, ka biedri var būt tikai biedrības un, ka komercstruktūras nevar piedalīties sacensībās. Klātesošie diskutē par kritēriju punktiem.
E. Kanskis iebilst, ka jāļauj iestāties LZS par biedru jahtklubiem, kas izpilda kritērijus.
A. Ašeradens paskaidro, ka pārbaudes laika noteikšana ir saprātīga Formulējumu par valdes tiesībām uzņemt ātrāk var izmainīt, nosakot valdei lielākas tiesības pieļaut izņēmumus.

Lēmums.

2.1. Apstiprināt jaunu biedru uzņemšanas kritērijus.
Jahtklubiem

1.Jahtklubā ir jābūt reģistrētām ne mazāk, kā 15 jahtām (švertlaivas, vējdēļi, ledusjahtas, daudzkorpusu jahtas, jūras jahtas utt).
2.Visām jahtām ir jābūt pierakstītām tikai šā jahtkluba reģistrā.
3.Jahtklubā ir jābūt ne mazāk, kā 15
4.Jahtklubam ir jābūt oficiāli reģistrētam vismaz pirms trīs
5.Jahtkluba galvenajiem mērķiem ir jābūt saistītiem ar burāšanas attīstīšanu un popularizēšanu.
6.Jahtkluba pārstāvjiem ir aktīvi jāpiedalās LZS un tās dalīborganizāciju organizētajās sacensībās / regatēs / pasākumos, kā arī pašiem jāorganizē sporta pasākumi.
7.Valde ir tiesīga pieņemt lēmumu par jahtkluba ātrāku uzņemšanu

Asociācijām

1.Asociācijā ir jābūt reģistrētām ne mazāk, kā 10 attiecīgās klases jahtām.
2.Asociācija uztur savas klases reģistru, ja:

a. tai ir starptautiskas jahtu klases statuss,
b. ja LZS asociācijai ir apstiprinājusi nacionālās jahtu klases

3.Asociācijai ir jābūt oficiāli reģistrētai vismz pirms trīs gadiem.
4.Asociācijas galvenajiem mērķiem ir jābūt saistītiem ar attiecīgās jahtu klases un burāšanas popularizēšanu.
5.Attiecīgās asociācijas jahtām ir jābūt izplatītām vismaz divos
6.Asociācijas pārstāvjiem ir aktīvi jāpiedalās LZS un tās dalīborganizāciju organizētajās sacensībās / regatēs / pasākumos, kā arī pašiem jāorganizē sporta pasākumi savai jahtu
7.Valde ir tiesīga pieņemt lēmumu par jahtkluba ātrāku uzņemšanu LZS

Asociētā Biedra uzņemšanas kritēriji.

1. Par asociēto biedru var kļūt tikai biedrība vai nodibinājums (jahtklubs vai ar burāšanas sportu saistīta asociācija).
2. Biedrības vai nodibinājuma galvenajiem mērķiem ir jābūt saistītiem ar burāšanas attīstīšanu un popularizēšanu.

Balsojums. Par – 13. pret – 0, atturas – 0.

3.2013. gada sacensību kalendāra apspriešana.

Ģ. Fišers – Blumbergs informē par kalendāra apspriešanas nepieciešamību. Kalendārs tiek pastāvīgi papildināts mājas lapā, un svarīgi, lai savlaicīgi pamanītu, vai to rīkošanas datumi nepārklājas un šī ir iespēja izdiskutēt par tām ar biedriem.
V.Romans uzskata par nepieciešamu mainīt laiku Latvijas čempionāta jūras jahtām. Tas notiks no 2. – 6 jūlijam.
A.Rozins atgādina, ka galējais Latvijas cempionātu nolikumu iesniegšanas un izskatīšanas termiņš ir 1. marts.
K.Kanska un S. Backāns diskutē par Micro klases čempionāta akvatoriju. Pagaidām tiek plānots to izvest Rīgā.
Ģ. Fišers – Blumbergs vērš uzmanību uz regatēm, kuru rīkošanas datumi pārklājas. Tie ir Latvijas Jaunatnes olimpiāde un Kuivižu kauss, Baltic Open Regatta un Līča regate, Latvija čempionāts un Grīvas regate, sezonas slēgšanas regates Rīgā un Jūrmalā.
Ģ. Avotiņš ierosina rīkot regati 27. – 28. jūlijā Daugavā starp tiltiem The Tall Ship Races viesošanās laikā. Tā varētu būt vienreizēja iespēja publicitātes palielināšanai. P. Vēvelis norāda, ka šajā periodā pasākums noteikti jāsaskaņo ar Rīgas domi.
A. Dāle pauž M. Gaiļa vēlēšanos septembra sākumā rīkot Ķīpsalas regati Ostas skatos. Tas vienlaicīgi varētu būt Latvijas čempionāts Sportboat klasei.
Ģ. Avotiņš apstiprina, ka kalendārs mājas lapā tiks papildināts, līdz ko tiks saņemta jauna informācija no rīkotājiem.

4.Par gatavošanos The Tall Ships Races 2013.

Ģ. Fišers – Blumbergs informē, ka U. Kalmanis nevarēja ierasties uz pilnsapulci, un lūdza pievienot svarīgu informāciju par gatavošanos The Tall Ship Races 2013. Rīgā.

Uz 01.11.2013. dalībai TSR 2013 pieteikušies 53 kuģi, t.sk. 10 A klases burinieki, skat. sarakstu pielikumā. Ņemot vērā, ka kuģu pieteikšanās termiņš ir līdz 01.05.2013., tas ļauj apgalvot, ka varam cerēt uz plānotajiem 80 – 100 kuģiem.

Aicinu LZS biedrus savās organizācijās un klubos izplatīt informāciju un atsaukties darbam regates sakaru virsnieku (Liaison Officers – LO) dienestā. Kas ir LO, skat. pielikumu.
LO dienests sastāvēs no 4 apakšgrupām, kas sadalītas pa kuģu klasēm, skat. pielikumu.

Tāpat aicinu pieteikties dalīborganizācijas un klubus regates Kadetu programmā, noslēdzot līgumus ar LBMA, skat. pielikumus.

Ja kādam ir kādi jautājumi, lūdzu, rakstiet!

 

Ar cieņu

 

Uģis Kalmanis
Latvijas Burāšanas mācību asociācijas valdes priekšsēdētājs
26303039, 67207823

P.Vēvelis lūdz dalīborganizāciju pārstāvjus būt aktīviem un palīdzēt regates rīkošanā.

Pilnsapulces beigas plkst. 20.30

Sēdes vadītājs                                                                                        A. Dāle

KADETU PROGRAMMA – DOSIM IESPĒJU PIEPILDĪT SAPNI!

Viens no starptautiskās regates „The Tall Ships Races” organizatoru Sail Training International (STI) izvirzītajiem atlases kritērijiem, lai izlemtu par pilsētas gatavību uzņemt regati, ir pilsētas solījums nodrošināt regates A klases kuģus – lielos mācību buriniekus – ar vismaz 25 jauniešu piedalīšanos šo kuģu komandas sastāvā vienā no regates posmiem. Šiem jauniešiem ir jābūt vecumā no 16 līdz 25 gadiem. To paredz arī starp Rīgas domi un STI noslēgtais „Ostas līgums”. STI dēvē šos jauniešus starptautiski pieņemtā jūrskolas kursantu vārdā par kadetiem.

Regates „The Tall Ships Races 2013” Rīgas posma idejas autoriem un virzītājiem Latvijas Burāšanas mācību asociācijai (LBMA) ir pieredze šāda brauciena organizēšanā. Regates “Cutty Sark Tall Ships’ Races 2003” laikā LBMA kopā ar Latvijas Kuģu īpašnieku asociāciju organizēja un finansēja 20 jauniešu grupas braucienu uz Sanktpēterburgas burinieka „Mir” no Turku uz Ventspili. Šī labdarības akcija deva iespēju piedalīties braucienā tieši jauniešiem no trūcīgām ģimenēm un bērnu namiem. LBMA vēlas izmantot savu 2003.gada pieredzi un pozitīvās emocijas un ir piedāvājusi Rīgas domei, ka LBMA uzņemsies visas rūpes par šīs programmas īstenošanu – kadetu atlasi, finansējuma piesaistīšanu, kadetu grupas nogādāšanu uz regates kuģiem un atbildību par kadetiem regates laikā. Lai realizētu šo mērķi, LBMA ir uzsākusi „Kadetu programmu”.

LBMA apzinās, ka šodienas ekonomiskajā situācijā būtu grūti atrast vienu sponsoru, kas varētu apmaksāt visu „Kadetu programmas” realizāciju. Tādēļ „Kadetu programma” ietvaros LBMA piedāvā firmām, biedrībām, privātpersonām kā sponsoriem slēgt līgumus ar LBMA par viena vai vairāku kadetu vietu uz kuģa finansēšanu. Saskaņā ar šiem līgumiem sponsors izvēlas, cik kadetu vietas uz kāda kuģa un kādā regates posmā vēlas apmaksāt. Lai vienkāršotu kadetu nokļūšanu uz kuģiem vai atgriešanos Rīgā, LBMA piedāvā sponsoriem izvēlēties, kuru no regates posmiem kadetiem apmaksāt – vai nu kruīza posmu no Helsinkiem uz Rīgu vai nu sacīkšu posmu no Rīgas uz Ščecinu. Ceļojums paredz piedalīšanos regates svētku programmas pasākumos trīs dienu garumā vienā no šīm regates ostām un ceļojumu ar burinieku. Viena kadeta izmaksas vienā regates posmā 6-8 dienu garumā, atkarībā no konkrētā kuģa piedāvājuma, var svārstīties apmēram no 540 līdz 880 EUR. Sponsors var izvēlēties – vai nu veikt samaksu vienā gadā, vai pakāpeniski laikā līdz 2013.gada 1.jūnijam. Sponsors var apmaksāt kāda konkrēta viņam zināma kadeta ceļojumu vai vienkārši ziedot, uzticot kadetu atlasi LBMA ziņā.

LBMA jau ir noslēgusi līgumus par kadetu finansēšanu ar Rīgas Hanzas Rotari klubu, Latvijas Skautu un gaidu centrālo organizāciju, vairākām firmām un sabiedrībā pazīstamām privātpersonām. Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka visām pilsētām vienmēr ir izdevies atrast vismaz 25 kadetus un nodrošināt viņiem finasējumu. Ir pilsētas, kas spējušas nodrošināt līdz pat 100 kadetu vietām. Latvijas Burāšanas mācību asociācija ir pārliecināta, ka uzsāktajai „Kadetu programmai” pievienosies arī citi.

Dosim iespēju jauniešiem izbaudīt jūras piedzīvojumu starptautiskā jūrnieku kolektīvā uz burinieka! Varbūt tieši Jūsu ziedojums palīdzēs piepildīt kāda jaunieša sen lolotu sapni; varbūt tieši Jūsu ziedojums atvērs durvis kādam jaunietim uz nākotnes ceļu, nosakot profesijas izvēli; varbūt tieši Jūsu ziedojums būs tas, kas atļaus iegūt neaizmirstamu piedzīvojumu, kas nekad nebūtu iespējams bez Jūsu līdzdalības!

Uzmanību – LBMA ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss, kas ļauj juridiskām personām ieskaitīt ziedojumu kā daļu no maksājamajiem nodokļiem, bet privātpersonām – saņemt no valsts daļu no ziedojuma kā pārmaksātos nodokļus. Detalizētas informācijas iegūšanai par „Kadetu programmu”, līgumu slēgšanu, nodokļu atlaidēm, lūdzam griezties pie LBMA valdes priekšsēdētāja – Uģa Kalmaņa, tel. 26303039 – kapteinis.ugis@inbox.lv.

Kas ir sakaru virsnieks ( Liaison Officer ) ?

Sakaru virsnieki ir speciāli apmācīti cilvēki, kuri laikā, kad regates “The Tall Ships Races 2013” flote ieradīsies Rīgā, pildīs burinieku un jahtu aģentu funkcijas. Katram sakaru virsniekam būs jāpalīdz risināt viena burinieka vai jahtas tekošos apgādes, remonta jautājumus, jānodrošina piedalīšanos krasta programmā. Sakaru virsniekam būs jāsniedz kuģa komandai un kapteinim informāciju par paredzētajiem krasta pasākumiem, par to kad, kur un cikos tie notiek, ko apskatīt Rīgā un Latvijā, kur nopirkt pārtiku, kā saņemt degvielu, pasūtīt rezerves daļas un buru remontu un jāpalīdz atrisināt daudz citu praktisku jautājumu.

Kā kļūt par regates “The Tall Ships Races 2013” sakaru virsnieku ?

Sakaru virsnieka pienākumus pilda brīvprātīgi un bez atalgojuma. Tomēr viņiem tiks izdots speciāls formas tērps un nodrošināta bezmaksas ēdināšana.

Minimālās prasības, kas nepieciešamas, lai kļūtu par regates “The Tall Ships Races 2013” Rīgas
posma sakaru virsnieku :

• labas latviešu un angļu valodas zināšanas, vēlamas arī citu valodu zināšanas, piemēram,
krievu, vācu, spāņu, zviedru/norvēģu/dāņu;
• labas komunikācijas spējas;
• augsta atbildības sajūta.

Ja vien atbilsti visām minētajām prasībām, vienkārši aizpildi anketu. Regates laikā ir nepieciešami aptuveni 120 sakaru virsnieki. Latvijas Burāšanas mācību asociācijas komisija izvērtēs aizpildītās anketas, atlasīs piemērotākos regates sakaru virsnieku kandidātus un apmācīs tos.

Ko Tu kā sakaru virsnieks no tā iegūsti ?

Esot par regates Rīgas posma sakaru virsnieku, Tu iegūsti iespēju laikā no 25.jūlija līdz 28.jūlijam iepazīties ar citu valstu jauniešiem, piedalīties kopā ar viņiem dažādos izklaides pasākumos, kā arī nostiprināt savas svešvalodu zināšanas, iepazīties ar daudzu valstu buriniekiem vai jahtām, papildināt savu redzesloku ar zināšanām par to aprūpi.

Kāpēc mums esi vajadzīgs tieši Tu ?

Katru gadu šajā regatē piedalās 80-100 burinieki un jahtas no daudzām pasaules valstīm. Lai piedalītos regatē, vismaz pusei no komandas jābūt vecumā no 16-25 gadiem, tie ir jaunieši, kuri grib kaut ko vairāk uzzināt par Rīgu un Latviju. Mums ir vajadzīgi atraktīvi un komunikabli cilvēki un mēs Tev garantējam piedzīvojumu 4 dienu garumā. Tu iegūsi arī zināšanas un pieredzi par “The Tall Ships Races” buriniekiem un par šīs regates idejām. Varbūt tas Tevi piesaistīs šim pasākumam un jūras burāšanas romantikai arī turpmāk. Varbūt līdzīgi vairākiem šīs regates 2003.gada Rīgas posma sakaru virsniekiem, kļūsi par jahtas „Spaniel” komandas biedru un pats piedalīsies nākošajās regatēs.

THE TALL SHIPS RACES 2013 RIGA

VESSELS + LIAISONS

1 – Race 1 Aarhus – Helsinki
C – Cruise in Company Helsinki – Riga; V – Ventspils, R – Roja – CiC visiting ports
2 – Race 2 Riga – Sczcecin

Chief LO – Ugis Libietis, +371-29171718

CLASS A – Deputy Chief LO – Juris Radus, +371-29120193

Vessel Nation 1 C 2 LOA Plan Crew Liaison Officer
Alexander von

HumboldtII

Germany + + + 64.7 A 79
Christian Radich Norway + + + 73.0 A 115
Gulden Leeuw Netherlands + + + 70.7 A 84
Kruzenshtern Russia + + 123.7 A 225
Morgenster Netherlands + + + 46.0 A 46
Pogoria Poland + + + 49.5 A 52
Shtandart Russia + + 32.7 A 40
Statsraad Lehmkuhl Norway + + + 98.4 A 150
Tenacious UK + + + 66.6 A 52
Wylde Swan Netherlands + + + 54.0 A 51

 

CLASS B – Deputy Chief LO – Andrejs Bērziņš, +371-29191494

Vessel Nation 1 C 2 LOA Plan Crew Liaison Officer
Aglaia Austria + + + 14.4 B1 12
Caroline af Sandnes Norway + + + 19.3 B1 15
De Gallant Netherlands + + 36.1 B2 30
Helena Finland + + + 39.3 B2 28
Ihana Finland + + + ? B 28
Jens Krogh Denmark + + + 23.9 B1 19
Johann Smidt Germany + + + 35.6 B 37
Klitta Denmark + + + 13.4 B1 10
Liv Norway + + + 16.9 B1 8
Maybe UK + + + 26.1 B 16
Olander Poland + + + 18.0 B1 12
Rupel Belgium + + + 19.9 B1 16
Seute Deern II Germany + + 36.4 B2 30
Valborg Finland + + + 34.8 B 40
Vega Sweden + + + 30.0 B 30
Wyvern Norway + + 24.3 B 12

 

CLASS C – Deputy Chief LO –

Vessel Nation 1 C 2 LOA Plan Crew Liaison Officer
Copernicus Poland + + + 15.5 C1 10
Dar Szczecina Poland + + + 18.0 C3 12
Ebb Tide Netherlands Antilles + + + 26.0 C3 30
Esprit Germany + + + 19.9 C3 16
Gedania Poland + + + 25.5 C3 19
John Laing UK + + + 20.9 C3 18
Magnolia Poland + + + 11.8 C1 8
Mestwin Poland + + + 13.6 C1 9
Navigator Finland + + + 16.1 C1 11
Prolific UK + + + 34.0 C3 ?
Regina Germania Germany + + + 15.3 C2 8
Spaniel Latvia + + + 17.1 C2 12
Thermopylae Clipper UK + + + 18.3 C3 30
Vahine Finland + + + 19.7 C3 12

 

CLASS D – Deputy Chief LO –

Vessel Nation 1 C 2 LOA Plan Crew Liaison Officer
Adventure Russia + + 16.6 C1 16
Akela Russia + + + 13.6 C1 14
Argo Russia + + + 12.5 C1 8
Diana Russia + + + 12.6 C1 8
Gigi UK + + + 14.6 C1 8
Maja Germany + + + 14.4 C1 10
Rona II UK + + + 20.6 C3 23
Tomidi Belgium + + + 10.7 C1 8
Urtica Poland + + + 11.8 C1 8
Variag Russia + + + 12.5 C1 9
Vityaz Russia + + + 11.9 C1 8
Zryw   1540 + ? Poland + + + 10.6 C1 8

 

VESSELS – THE TALL SHIPS 2013 RIGA

Vessel Nation Class LOA Draft Crew Plan 2003 2009
Adventure Russia D 16.6 2.6 16 C1 + +
Aglaia Austria B 14.4 1.9 12 B1 – – + –
Akela Russia D 13.6 2.7 14 C1 + + + +
Alexander von HumboldtII Germany A 64.7 5.2 79 A + + + +*
Argo Russia D 12.5 1.8 8 C1 – – – –
Bylina Russia D 12.5 1.9 9 C1 – – + +
Caroline af Sandnes 1885! Norway B 19.3 ? 15 B1 – – – –
Christian Radich Norway A 73.0 4.9 115 A – + + +
Copernicus Poland C 15.5 2.3 10 C1 – – – –
Dar Szczecina Poland C 18.0 2.9 12 C3 – – + +
De Gallant  304 Netherlands B 36.1 2.7 30 B2 – – + +
Diana Russia D 12.6 1.9 8 C1 – – + –
Ebb Tide Netherlands

Antilles

C 26.0 3.0 ? C3 – – + +
Esprit Germany C 19.9 3.0 16 C3 + + + +
Gedania Poland C 25.5 3.2 19 C3 – – + +
Gigi UK D 14.6 2.2 8 C1 – – – –
Gulden Leeuw Netherlands A 70.7 4.0 84 A – – – –
Helena Finland B 39.3 2.9 28 B2 + – – +
Ihana Finland B ? ? 28 B – – – –
Jens Krogh (1899!) Denmark B 23.9 2.4 19 B1 + + + –
Johann Smidt  551 Germany B 35.6 3.7 37 B + + – +
John Laing UK C 20.9 2.7 18 C3 – – + +
Klitta Denmark B 13.4 1.7 10 B1 – – – –
Kruzenshtern Russia A 123.7 7.0 225 A – – – –
Liv (1893!) Norway B 16.9 2.4 8 B1 – – – –
Magnolia Poland C 11.8 2.0 8 C1 – – – –
Maja Germany D 14.4 ? 10 C1
Maybe UK B 26.1 3.2 16 B – – – –
Mestwin Poland C 13.6 ? 9 C1 – – – –
Morgenster Netherlands A 46.0 2.4 46 A – – + +
Navigator Finland C 16.1 2.3 11 C1 + + + –
Olander  914 Poland B 18.0 ? 12 B1 – – – –
Pogoria Poland A 49.5 4.0 52 A + + + +
Prolific UK C 34.0 3.1 ? C3 – – – –
Regina Germania Germany C 15.3 1.9 8 C2 – + – –
Rona II UK D 20.6 2.1 23 C3 + + – –
Rupel Belgium B 19.9 2.0 16 B1 – – + +
Seute Deern II Germany B 36.4 3.3 30 B2 + + + +
Shtandart Russia A 32.7 3.3 40 A – – – +
Spaniel Latvia C 17.1 2.9 12 C2 + + + +
Statsraad Lehmkuhl Norway A 98.4 5.5 150 A – – – +
Tenacious  1309 UK A 66.6 4.6 52 A – – – –
Thermopylae Clipper UK C 18.3 2.2 15 C3 – – – –
Tomidi Belgium D 17.5 2.9 15 C2 – – – –
Urtica Poland D 10.7 ? 8 C1 – – – –
Vahine Finland C 19.7 2.2 12 – – – +
Valborg Finland B 34.8 2.3 40 B – – + +
Variag Russia D 12.5 1.5 8 C1 – – + +
Vega Sweden B 30.0 ? 28 B – – – –
Vityaz Russia D 11.9 2.0 8 C1 – – – +
Wylde Swan Netherlands A 54.0 3.6 51 A – – – –
Wyvern (1897!) Norway B 24.3 3.0 12 B – – – –
Zryw   1514 + ? Poland D 10.6 2.1 8 C1 – – – –

 

The Tall Ships Races 2003 – Race 1 Gdynia – Turku, Race 2 Riga – Travemunde
The Tall Ships Races 2009 – Race 1 Gdynia – StPetersburg, Race 2 Turku – Klaipeda

Alexander von Humboldt participated TSR 2003 and TSR 2009 and retired 2011, Alexander von Humboldt II was lauched 2011 and participated TSR 2012

Lenght – max lenght including bugsprit, if it is. This must be taking in account for berthing area plan + distance (lenght + 10%) between the vessels.

27.10.2012. – 51 vessels – 13 states:
Austria – 1, Belgium – 2, Denmark – 1, Finland – 5, Germany – 6, Latvia – 1, Netherlands – 4, Netherlands Antilles – 1, Norway – 5, Poland – 9, Russia – 9, Sweden – 1, United Kingdom – 7

10 Class A
Alexander von Humboldt II, Germany
Christian Radich, Norway
Gulden Leeuw, Netherlands
Kruzenshtern, Russia
Morgenster, Netherlands
Pogoria, Poland
Shtandart, Russia
Statsraad Lehmkuhl, Norway
Tenacious, UK
Wylde Swan, Netherlands

16 Class B, 14 Class C, 13 Class D

Oldest vessels – Caroline af Sandnes, Norway, 1885; Liv, Norway, 1893; Wyvern, Norway, 1897and Jens Krogh, Denmark, 1899

First time in TSR Baltic – Argo, Russia; Caroline af Sandnes, Norway; Copernicus, Poland; Klitta, Denmark; Liv, Norway; Olander, Poland; Prolific, UK; Wylde Swan, Netherlands

Veterans of TSR Baltic – Akela, Russia; Christian Radich, Norway;

Vessels participating only CiC and R2 – Adventure, Kruzenshtern, Shtandart, De Gallant, Seute Deern II